“Ir pienācis laiks teikt: karalis ir pliks. Viņam aizmugurē nav biznesa plāna ne kravu, ne pasažieru pārvadājumos,” paudis Pīlēns. Viņš arī pieļauj, ka tuvākajos gados Eiropas Savienībai nāksies pārskatīt lielo infrastruktūras projektu finansēšanu, ņemot vērā pieaugošos izdevumus drošībai un atbalstam Ukrainai. “Ir tāds populārs teiciens: labāk šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas. Šis ir brīdis, kad ne tikai Latvijai, bet arī pārējām Baltijas valstīm un ES ir jāizšķiras par šī projekta nākotni,” uzskata uzņēmējs.

Reaģējot uz Pīlēna teikto, režisors un politiķis Alvis Hermanis sociālajos tīklos paudis kritisku viedokli gan par valsts pārvaldes modeli, gan par projekta ekonomisko pamatojumu, vienlaikus atsaucoties uz uzņēmēja Ulda Pīlēna intervijā izteiktajām atziņām.

Hermanis norāda, ka beidzot arī citi publiski sākot runāt par nepieciešamību pārskatīt “Rail Baltica” īstenošanu. “Beidzot arī citiem tagad pēkšņi drosme pateikt, ka RB jāklapē ciet un jābeidz sevi mānīt,” raksta režisors. Viņaprāt, mūsdienu pasaulē demokrātiskās pārvaldes modelis daudzviet kļūst mazāk efektīvs. “Demokrātiski pārvaldītās valstis šobrīd cilvēkiem nesniedz ne labklājību, ne laimi,” uzskata Hermanis, piebilstot, ka Latvijai būtu nepieciešami “saimnieki katrā jomā un vietā”.

Diskusijā iesaistījušies arī citi komentētāji, paužot atšķirīgus viedokļus. Daļa uzsver, ka problēma nav demokrātijā kā sistēmā, bet gan sabiedrības līdzdalības un politiskās kultūras trūkumā. Kāds komentētājs norāda: “Demokrātija sākas mājās pie pusdienu galda”, savukārt cits uzsver, ka stabila vidusšķira ir priekšnoteikums gan demokrātijai, gan sabiedrības solidaritātei.

Vienlaikus diskusijā izskan arī pretēji viedokļi — daļa sabiedrības uzskata, ka ātrgaitas dzelzceļa attīstība Latvijai ir būtiska reģionu attīstībai un mobilitātei Eiropā.