Tādējādi situācija rūpniecībā ir ievērojami labāka nekā ekonomikā kopumā, un apstrādes rūpniecības veiksmīgais sniegums ir būtisks faktors, kādēļ trešajā ceturksnī ievērojami uzlabojās Latvijas IKP un darba tirgus rādītāji. Papildus tam Latvijas rūpniecības sniegums šogad, visticamāk, būs arī viens no labākajiem Eiropā, jo eirozonā ražošanas apjomi augustā joprojām bija vidēji par 6% zemāki nekā janvārī.
Ražotāju noskaņojums gan uzlabojas visur pasaulē, un jauno pasūtījumu pieaugums liecina par pasaules tirdzniecības atgriešanos iepriekšējā līmenī. Arī Latvijā atšķirībā no pakalpojumu nozarēm pagaidām nav pazīmes par ekonomiskās aktivitātes kritumu rūpniecībā pēdējo divu mēnešu laikā. Tieši pretēji – jauno pasūtījumu apjoms ir atgriezies pirmskrīzes līmenī un atsevišķās nozarēs, piemēram, mēbeļu ražošanā, tas ir augstākais pēdējo gadu laikā.
Viens no faktoriem, kādēļ rūpniecībai šobrīd klājas labāk nekā citām nozarēm, ir patēriņa struktūras maiņa. Covid-19 dēļ daudzu pakalpojumu nozaru funkcionēšana joprojām ir apgrūtināta vai apturēta, un daļa no naudas, ko cilvēki iepriekš iztērēja pakalpojumos, šobrīd tiek tērēta dažādu preču iegādei. Tādēļ domāju, ka arī ārkārtas situācijas izsludināšana rūpniecības izlaidi ļoti būtiski neietekmētu un daudz lielāks izaicinājums rūpniecībai varētu būt Covid-19 izplatīšanās atsevišķos ražošanas uzņēmumos, kā rezultātā tie var būt spiesti uz laiku apturēt vai ierobežot savu darbību. Papildus tam ražošanas ķēžu pārrāvumi pavasarī ir samazinājuši dažādu preču krājumus, kuri tagad ir jāatjauno.
Pēdējos mēnešos būtiski uzlabojumi vērojami gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, un liela daļa jau ir atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes pret iepriekšējo. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu septembrī visstraujāk augusi iekārtu un mehānismu (+11%), gatavo metālizstrādājumu (+4,1%), kā arī koka izstrādājumu (+4,1%) ražošana. Arī pārtikas ražošana septembrī augusi par 1,5%, taču apjomi samazinājušies tekstilizstrādājumu (-14,2%), dzērienu (-11,3%), autodetaļu (-4,7%) un elektrisko iekārtu (-6,3%) ražošanā.
Paredzu, ka tuvākajos mēnešos situācija rūpniecībā būtiski nemainīsies, un līdz gada beigām rūpniecībā iespējams redzēsim pat nelielu pieaugumu. Pasaulē ražotāju noskaņojums uzlabojas, un otrais Covid-19 izplatības vilnis pagaidām nav būtiski ietekmējis rūpniecības funkcionēšanu. Izpratne par vīrusu ir lielāka, un valstis cenšas atrast optimālāku līdzsvaru starp ekonomikas interesēm un epidemioloģisko situāciju. Tāpat, kamēr turpinās Covid-19 pandēmija, pieprasījums pēc precēm būs lielāks nekā pēc pakalpojumiem. Pēc manām prognozēm, šogad apstrādes rūpniecības izlaide varētu sarukt par aptuveni 2%, bet nākamgad gaidāms pieaugums 3 līdz 5% robežās.
