Kāda jauniete sarunājusi ar draugiem brīvdienās tā kārtīgi izkustēties. Tā kā kompānija dzīvo dažādās pusēs, sarunājuši ar vilcienu sabraukt Rīgas Centrālajā stacijā no Jūrmalas, Olaines un Carnikavas virzieniem, lai tālāk brauktu uz Saulkalni un Ikšķili.
Suns un saimniece piebrauc Rīgas stacijai ar trolejbusu, dodas iekšā pie kases pirkt biļeti. Te priekšā dzelzceļa apsargs: “Ar suni stacijas ēkā nevar!”
Uz jautājumu, kā tad lai tiek līdz vilcienam ar suni un kā lai iekāpj vagonā, apsargs paziņo: “Dzīvniekus ievest ēkā nedrīkst. Ja jums izdosies suni uzdabūt augšā uz perona, tur viņš varēs atrasties līdz vilciena pienākšanai, jo tā vairs nav stacijas ēka, bet cauri šai ēkai vest nevar!”
Izskan atgādinājums, ka Centrālās stacijas tālākajā galā uz Dzirnavu ielas pusi ir vēl vienas kāpnes, kas neskaitās ēkas daļa, bet gan kaut kas līdzīgs caurbrauktuves pagarinājumam. Tur suns drīkstot kāpt augšā. Aizejot līdz turienei, izrādās, ka sakarā ar “Rail Baltica” pārbūvēm vienā pusē kāpnes ir nojauktas, otrā – slēgtas. Ierosinājums “paņemt suni aiz čupra un uzsviest uz uzbēruma no Satekles ielas puses” tiek noraidīts ar vārdiem “mēs tevi pašu tūlīt uzsviedīsim uz Briškena pāļa, varēsi sēdēt tam galā”.
Pārgājienu meklējošā kompānija nolemj braukt uz Ogres novadu ar autobusu. Aizejot līdz autoostai, tur priekšā nākamais apsargs: “Ar suni pie kases nevar!” Arī šeit! Viens no līdzbraucējiem piedāvājas nopirkt biļetes pārējo vietā, tad satikties pie autobusa. Bet te klāt vēl viens apsargs un atkal nelaiž suni cauri: “Agrāk varēja ar suņiem iet pa autoostas ārmalu gar kanāla margām, jā. Tomēr, kopš šī eja ir aizstiklota un abos galos uzstādītas automātiskās durvis, tās skaitās iekštelpas! Ar suni tagad tur iet cauri nedrīkst!”
Suns, būdams kluss un kārtīgs, neizpratnē groza galvu un uzpurni, sak, beidzot brauksim vai nē. Kā tad – brauksim, taču vispirms jāapiet līkums kanālam pa otru pusi, gar Centrāltirgu, apkārt gandrīz līdz Daugavai un tad atpakaļ pa iebrauktuvi autoostā no upes puses. Vismaz tagad kaut kādā veidā izdodas tikt autobusā. Tas, protams, nepiestāj Ikšķilē, kur nu vēl Saulkalnē, taču Ogrē izdodas tikt ārā bez problēmām, jo Ogrē, par laimi, autoostai pāri vienkārša nojume, nevis slēgta tipa ēka, tāpēc šeit suns drīkst izkāpt.
Jociņus par to, vai suns drīkstēs iziet cauri tunelim Ogres stacijā uz otro peronu un vai tomēr nevajadzēs kātot līdz pārbrauktuvei Jaunogrē, lai leģitīmā veidā tiktu pāri sliedēm, izgaisina fakts, ka vismaz šeit valda veselais saprāts – ierobežojumi saimniekiem izvest suni caur stacijas tuneli netiek novēroti. Pabraucot ar vilcienu atpakaļ līdz Ikšķilei, varētu gaidīt vēl diskusijas par to, vai sunim vajag pirkt bagāžas biļeti (Saeima nesen nolēmusi, ka dzīvnieki nav lietas, tātad neskaitās bagāžā iekļaujamas mantas), taču vismaz tamlīdzīga ņemtne neizraisās.
Atpakaļceļā suns drīkst iekāpt vilcienā no Saulkalnes stacijas perona – tas ir, ar nosacījumu, ja vien pirms tam nepamēģinās ieiet stacijas ēkā. Izkāpjot Rīgā, no Centrālās stacijas izkļūt atkal normāli nebūs iespējams. Risinājums: jāpāriet sliedēm, jāiekāpj Siguldas vilcienā un vismaz vienas stacijas tiesa jānobrauc ar to, lai varētu izkāpt uz kāda nesegta perona.
Ja nu kādam lasītājam šķiet, ka šeit aprakstīti pilnīgi absurdi pekstiņi, tad ziniet: nē, šis ir reāls gadījums, kas norisinājās ne pārāk sen. Bet, ja arī jums gadījies piedzīvot ko tikpat neparedzamu, gaidīsim ziņu redakcijas e-pastā!
