Ingūna, pavāre

Lasu, bet ne pārāk bieži. Reizēm vienkārši uznāk sajūta, ka gribas palasīt. Mājās man ir liela kaudze grāmatu, ko savulaik lasījuši bērni. Kad sagribas kaut ko palasīt, pārskatu šo kaudzi – kura grāmata mani uzrunā, to arī paņemu. Man patīk viena grāmata par cilvēka psiholoģiju, neatceros nosaukumu. Tajā var atrast padomus, kā relaksēties, izprast sevi un pašam sev palīdzēt grūtos brīžos, lai nav jāmeklē psihologs. Pēdējā grāmata, ko izlasīju, bija “Dieva joks”. Tā ir par cilvēku, kurš nosapņo, ka priekšā ir viņa pēdējā dzīves diena, un pēc tam sāk mainīties.

Kaspars, strādā IT jomā

Kopumā grāmatas nelasu – ir citas lietas, kas man šobrīd stimulē prātu. Biežāk klausos mūziku, telefonā palasu interesantus faktus. Cilvēkiem vajadzētu lasīt, tā veidojas plašāks vārdu krājums. Jūtu, ka man tā reizēm pietrūkst, – gribētos prast precīzāk un tēlaināk izteikties. Kādreiz mani ļoti aizrāva Dena Brauna grāmatas – izlasīju kādas četras. Patika, ka tajās izmantoti dažādi reāli fakti, ap kuriem izveidots izdomāts stāsts. Es gribētu, lai kādreiz mans dēls lasītu grāmatas. Tagad viņam ir trīsarpus gadi, vakaros kopā lasām pasakas.

Sarmīte, tehniskā darbiniece skolā

Kādreiz, īpaši bērnībā, lasīju daudz, tagad vairs ne – redze kļuvusi sliktāka. Reizēm palasu žurnālu “Ieva”, bet grāmatas tagad vairāk aizstāj televīzija – skatos raidījumus par ceļojumiem un dzīvniekiem, uzzinu dažādus interesantus faktus. Agrāk man patika kriminālromāni, detektīvi un piedzīvojumu grāmatas. Bērnībā lasīju “Brīnumzemes” sēriju, Žilu Vernu, vēlāk arī kopotos rakstus. Mūsu ģimenē lieli lasītāji bija tētis un krustmāte. Viņa kādreiz teica – kad aiziešot pensijā, pārdošot savas grāmatas un varēšot no tā dzīvot. Bet laiki mainījās. Kad viņa nomira, grāmatas atdevām bibliotēkai.

Līga, strādā valsts pārvaldē

Lasu, lai gan pēdējā laikā retāk – pietrūkst laika. Mamma jaunībā strādāja grāmatnīcā, mājās mums bija ļoti daudz grāmatu, turklāt pagalmā nebija citu bērnu, tāpēc jau piecu sešu gadu vecumā lasīju visu pēc kārtas. Grāmatas parasti izvēlos pēc ieteikumiem, reizēm kāds iedod izlasīt vai pati nopērku grāmatnīcā. Pēdējā izlasītā ir “Glikozes revolūcija”. Bija vērts. Ir grāmatas, kuras esmu pārlasījusi vairākkārt. Man patīk romāni, kuru darbība risinās 20. gadsimta sākumā, savulaik aizrāva Žoržas Sandas “Konsuela”, patīk arī Džīnas Vebsteres “Garkājtētiņš”. Domāju, ka cilvēki tagad lasa mazāk nekā pirms gadiem desmit, tomēr lasīšana pamazām atgriežas.