Antra, pensionāre

Kultūras pasākumus apmeklēju tur, kur varu aizbraukt ar vilcienu un pēc tam tikt mājās. Esmu Rīgā arī joņojusi uz pēdējo vilcienu, bet tagad no tā esmu atteikusies. Izrādes kļuvušas ļoti garas, tāpēc vakara izrādes vairs īsti nevaru apmeklēt. Izvēlos tās, kas notiek pa dienu. Pēdējoreiz Nacionālajā teātrī skatījos “Ar mani atkal runā… Ilze” gada sākumā. Jaunībā, kad strādāju Rīgā, gāju uz visām izrādēm pēc kārtas, toreiz gan tās nebija tik garas. Tagad, izvēloties pasākumu, man svarīgākais ir tā norises laiks, lai tieku mājās ar vilcienu.

Priecājos, ka Jumpravā kultūras dzīve ir aktīva. Te darbojas biedrība, kurā var daudz ko darīt, bet vasarā Jumpravas svētkos skatījos vietējā amatierteātra izrādi – man patika. Ļoti patika arī tikšanās ar Gundaru Āboliņu. Man ir svarīgi, ka tepat var satikt šādus cilvēkus. Klausos Latvijas Radio “Mazo lasītavu” – man ļoti patīk, kā aktieris lasa.

Mirdza, skolotāja

Iespēju robežās kultūras pasākumus apmeklēju regulāri. Eju uz izrādēm dažādos teātros – Dailes teātrī, Nacionālajā teātrī, reizēm aizbraucu arī uz Valmieru. Pēdējā izrāde, ko redzēju, bija Jaunajā Rīgas teātrī – “Dons Kihots”, kur Gundars Āboliņš brīnišķīgi spēlēja Sančo Pansu. Tā bija fantastiska izrāde un arī mana pirmā reize atjaunotajā Jaunajā Rīgas teātrī. Izmantoju arī “Skaisto skatu aģentūras” piedāvājumus – var pieteikties braucienam uz izrādi un pa ceļam vēl apskatīt kādu interesantu vietu.

Apmeklēju arī Jumpravas Kultūras nama pasākumus un mūsu vietējā teātra izrādes, reizēm aizbraucu uz kādu pasākumu Ogrē. Ļoti priecājos, uzzinot, ka Gundars Āboliņš viesosies Jumpravā. Tā bija vērtīga tikšanās ar cilvēku, kura darbs man ļoti patīk. Arī radio klausos viņa lasījumus, tāpēc šo vakaru patiešām izbaudīju.

Dainis, pensionārs

Teātri apmeklēju kādas trīs četras reizes gadā, aizeju arī uz kādu koncertu. Parasti izrādi izvēlas sieva, un es piebiedrojos. Es vairāk esmu 80. gadu izrāžu cienītājs – “Ar būdu uz baznīcu”, “Džons Neilands” un tamlīdzīgu. Šodienas izrādes man dažkārt šķiet pārāk modernas, tādas pārgudras. Uz teātri cilvēks iet, lai izklaidētos, atvilktu dvēseli, justos kā svētkos. Pamatā apmeklējam Dailes teātri un Nacionālo teātri, Jaunajā Rīgas teātrī vēl neesmu bijis.

Darbojos biedrībā “Viedums”, tāpēc zināju par tikšanos ar Gundaru Āboliņu. No filmas “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” atceros epizodi, kur viņš vecākiem saka: “Kad jūs mantosiet žiguli, tad java tiks man.” Pats esmu “javists”, tāpēc šī epizode man īpaši palikusi atmiņā. Šodien uzzināju par Gundara Āboliņa tulkojumiem – par tiem iepriekš nebiju dzirdējis. Zināju, ka viņš lasa radio, šo to biju klausījies. Kad izdosies dabūt biļetes, braukšu viņu skatīties Jaunajā Rīgas teātrī.

Andulis, tehniskais darbinieks Kultūras namā

Kultūrā mani interesē opera, teātris un koncerti. Pēdējais, ko apmeklēju, bija opera “Pīķa dāma”. Uzskatu, ka operu un simfonisko mūziku pa īstam var baudīt tikai klātienē – un es to tiešām izbaudu. Arī teātrī man patīk nopietnas izrādes. Gadā uz teātri aizejam kādas trīs četras reizes. Sieva vairāk izpēta aktuālo piedāvājumu, bet kopā izlemjam, kuru izrādi apmeklēt. Izvēli gan bieži nosaka arī tas, uz ko vispār var dabūt biļetes un kāds ir mūsu budžets. Joprojām atmiņā palikusi “Anna Kareņina”, ko redzēju jau sen. Emocionālais fons, mūzika – pēc izrādes iznāc pilnīgi ne savā ādā.

Darba specifikas dēļ izrādēs pievēršu uzmanību arī tehniskām lietām – skaņai, gaismām, vizuālajiem efektiem. Ja Jumpravas Kultūras namā būtu atbilstošs tehniskais aprīkojums, šeit varētu viesoties arī lielāki mākslinieki un teātri. Taču ir arī otrs jautājums – vai izdotos piepildīt zāli.