Konstantinovs aģentūrai LETA norādīja, ka mobilie telefoni mācību procesā bieži rada papildu traucēkļus. Viņa ieskatā aizliegums varētu būt pat vēl stingrāks, proti, aizliegt līdz 9. klasei mobilās ierīces izmantot vispār, izņemot atsevišķus gadījumus, kad atļauts tās izmantot mācību procesā.
"Šobrīd neizskatās, ka digitālās ierīces vispār jebkādā veidā uzlabotu skolēnu mācību sasniegumus," sacīja Konstantinovs.
Tāpat praksē mobilie telefoni stundās nereti tiek izmantoti aktivitātēm, kurām nav būtiskas izglītojošas pievienotās vērtības, piemēram, dažādām aptaujām vai testiem, kā arī video skatīšanai.
Speciālists norādīja, ka gan pētījumi, gan praktiskā pieredze skolā rāda, ka digitālo ierīču izmantošana klasē neuzlabo mācību sasniegumus. To apliecina arī starptautisku pētījumu rezultāti, tostarp Starptautiskās skolēnu novērtēšanas pamatpētījuma (PISA) dati. Tāpat par to liecina arī atsevišķu valstu pieredze, piemēram, Zviedrijā, kur pēc plašas digitalizācijas skolās patlaban notiek mēģinājumi ierobežot digitālo ierīču izmantošanu.
Speciālists skaidroja, ka praksē novērojumi liecina, ka skolēni, īpaši tie, kuriem ir uzmanības vai koncentrēšanās grūtības, pēc telefona izmantošanas stundā bieži zaudē ritmu un viņiem ir grūtāk atgriezties pie mācību darba arī nākamajās stundās.
Ņemot vērā, ka jaunieši pēc skolas jau tāpat daudz laika pavada digitālajās ierīcēs, līdz ar aizliegumu skolas laiks varētu kļūt par vidi, kurā skolēni no tām atpūšas.
Lai gan "pati ideja ir absolūti pareiza", speciālists kritiski vērtē to, ka mobilo ierīču lietošanas aizliegums ir noteikts kā vienots process "no augšas", ko uzraudzīs ministrija. Viņaprāt, mobilo telefonu lietošana skolā ir jautājums, kas primāri saistīts ar katras skolas iekšējiem noteikumiem un atbildību par mācību procesu.
Ja šāds aizliegums tiek noteikts "no augšas", tas samazina skolu atbildību pašām veidot savu pieeju un risinājumus, sacīja speciālists. Viņš arī norādīja, ka nav skaidrs, kā skolas praktiski uzraudzīs un risinās šī aizlieguma ievērošanu.
Konstantinovs arī pieļāva, ka, iespējams, ir skolas, kurās mobilo ierīču lietošana nav tik traucējoša, tāpēc katrai iestādei būtu jādod iespēja pašai izvērtēt, kā vislabāk organizēt ierīču lietošanas kārtību.
Viņaprāt, šādam aizliegumam nevajadzētu būt tik unificētam, jo dažādās skolās situācija var atšķirties. Lai gan, speciālista ieskatā, mobilo ierīču lietošana mācību procesā nebūtu nepieciešama, skolām vajadzētu ļaut saglabāt autonomiju šajā jautājumā, ļaujot skolām pie lēmuma nonākt patstāvīgi.
Kā vēstīts, Saeima ceturtdien pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem aizliegs izmantot mobilos tālruņus skolās no 1. līdz 9. klasei (ieskaitot), izņemot gadījumus, kad pedagogs ir atļāvis tos izmantot izglītības procesā.
Līdz šim šāds aizliegums bija noteikts skolēniem līdz 6. klasei.
Aizliegums stāsies spēkā 2026. gada 1. jūnijā, kad skolās jau būs beidzies aktuālais mācību gads.
Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) uzskata, ka izmaiņas dod skaidru signālu izglītības iestāžu dibinātājiem ierobežot mobilo tālruņu bezmērķīgu lietošanu skolās.
"Pētījumi rāda, ka pat izslēgta personīgā mobilā tālruņa klātbūtne var negatīvi ietekmēt cilvēka kognitīvās spējas, kā arī palielināt digitālās emocionālās vardarbības risku. Tāpēc svarīgi, ka ierobežojums turpmāk attieksies uz visu pamatskolu, lai stundu laikā skolēni spētu labāk koncentrēties mācībām," uzsver Zariņa-Stūre.
Jau ziņots, ka Saeima 2024. gadā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem no 2025./2026. mācību gada sākuma tika aizliegts izmantot mobilos tālruņus skolās līdz 6. klasei, ja vien tie nav nepieciešami mācību programmas apgūšanai.
Izglītības iestādēm tika paredzēta atbildība līdz 2025. gada 31. maijam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā.
