"Beidzot!" vai "Kas būs tālāk?" Telefona aizliegums jau uzkurina kaislības

Saeima ceturtdien lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā izņēmums būs gadījumi, kad skolotājs tos būs atļāvis izmantot mācību procesā.

"Beidzot!" vai "Kas būs tālāk?" Telefona aizliegums jau uzkurina kaislības
Foto: arhīvs

Liegums izmantot mobilos tālruņus visā pamatskolā stāsies spēkā 2026.gada 1.jūnijā, vēsta Saeimas preses dienests.

Līdz šim aizliegums attiecās tikai uz 1.-6.klašu skolēniem, bet no nākamā mācību gada mobilos telefonus skolās drīkstēs izmantot tikai no 10.klases, paredz galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā.

“Izmaiņas dod skaidru signālu izglītības iestāžu dibinātājiem ierobežot mobilo tālruņu bezmērķīgu lietošanu skolās. Pētījumi rāda, ka pat izslēgta personīgā mobilā tālruņa klātbūtne var negatīvi ietekmēt cilvēka kognitīvās spējas, kā arī palielināt digitālās emocionālās vardarbības risku. Tāpēc svarīgi, ka ierobežojums turpmāk attieksies uz visu pamatskolu, lai stundu laikā skolēni spētu labāk koncentrēties mācībām,” uzsvērusi par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

Jautājums sabiedrībā raisījis plašas diskusijas, un sociālajos tīklos izskan gan atbalsts, gan kritika. Daļa iedzīvotāju uzskata, ka šāds lēmums bija nepieciešams jau sen.

UvisUvis Neteiksu

“Labak lai sarunajas Ar Sportu nodarbojas utt ????

“Sen jau vajadzēja aizliegt līdz 9. klasei,” raksta Sandijs Andzans, savukārt Baiba Douville-Trouville lakoniski piebilst: “Pareizi!”

Pudulis Ainars:

“Izglītības procesā ir jābūt grāmatām, papīram un rakstāmajam. Bez uzmanības novēršanas iekārtām.”

Tomēr netrūkst arī skeptisku viedokļu par to, kā aizliegumu īstenos praksē. “Interesanti, kā to praktiski nodrošinās…” vaicā Liene Bukša.

Elvīra Balode:

“Mums tik visu samazināt ,nolikvidēt ,aizliegt. ....Bet kad samazinās deputātu un ierēdņu skaitu?Viņi neko neražo tikai patērē.....”

Nelda Gavare pievērš uzmanību citam aspektam:

“Interesanti, kā šie noteikumi iet kopā ar ziņu, ka ir skolas, kur pusdienas bērni saņem pēc telefonos atrodamā kvadrātkoda.”

Savukārt Dana Drava uzskata, ka skolām būtu jānodrošina alternatīvi risinājumi: “Ja bērnam vajag telefonu — nedrīkst, bet kad skolai vajag — tad drīkst.”

Kritiskāku toni izvēlas arī Sarmīte Konstante, norādot: “Kretīni! Tā ir personīgā manta!”

Savukārt Valdis Kārkliņš uzsver, ka šāds lēmums var nest pozitīvus rezultātus:Beidzot pieņemts lēmums, par kuru jau ilgu laiku tika diskutēts. Ceļš līdz tam nebija īss – sākumā tika ieviests ierobežojums līdz 6. klasei, un arī tad bija daudz diskusiju un dažādu viedokļu.

Tomēr praksē redzams, ka šim solim ir pozitīvs efekts – bērni savā starpā vairāk runā, vairāk socializējas, un daudzviet ir uzlabojies arī sekmju līmenis.

Skola, manuprāt, pirmkārt ir vieta, kur mācīties. Nevis vieta, kur spēlēt spēlītes telefonā, skatīties sociālos tīklus vai sarakstīties dažādās platformās. Protams, tehnoloģijām ir sava vieta izglītībā, bet tad, kad tās patiešām ir vajadzīgas mācību procesā.

Tāpēc ir labi, ka šis jautājums beidzot ir sakārtots un pieņemts lēmums, kas palīdzēs bērniem vairāk koncentrēties uz mācībām un arī vairāk komunicēt savā starpā.

Paldies visiem, kuri šo jautājumu virzīja, atbalstīja un pieņēma šo lēmumu.”

Izglītība

Vairāk