Tie paredz konkrētus kritērijus, cik lielām jābūt skolām, lai tās saņemtu pilnu valsts finansējumu. Daudzviet Latvijā tas nozīmē, ka pašvaldībām var nākties pieņemt nepopulārus lēmumus par vidusskolu nākotni.
Viens no spilgtākajiem piemēriem irRopažu novads, kur pieņemts lēmums pakāpeniski slēgt Vangažu vidusskolu. Galvenais iemesls – nepietiekams skolēnu skaits, kas pēc jaunā finansēšanas modeļa nozīmē būtiski lielākas izmaksas pašvaldībai.
Skolu tīkla reformai būtu jārisina divi galvenie uzdevumi – jānodrošina kvalitatīva izglītība un jāatrod veids, kā palielināt pedagogu atalgojumu. Izglītības ministrija uzskata, ka to iespējams panākt, koncentrējot resursus lielākās skolās. Taču pašvaldības un vietējās sabiedrības ārstāvji tam bieži iebilst, jo skola ir būtiska vietējās dzīves sastāvdaļa – tā palīdz noturēt iedzīvotājus un uztur sabiedrisko dzīvi.
Vangažos šī reforma jau radījusi plašu rezonansi. Vecāki un skolotāji aktīvi iestājas par skolas saglabāšanu, vāc parakstus un pieprasa skaidras atbildes par bērnu turpmāko izglītību.
Ropažu novada Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja Rita Riekstiņa-Dolģe norāda, ka bez valsts finansējuma vidusskolas uzturēšana pašvaldībai kļūtu nesamērīgi dārga. Ja šobrīd viena skolēna izmaksas vidusskolā ir ap 1598 eiro, tad bez valsts līdzfinansējuma tās pieaugtu līdz vairāk nekā pieciem tūkstošiem eiro gadā. Tas radītu būtisku finansiālo slogu pašvaldībai un nevienlīdzību attiecībā pret citiem novada skolēniem.
Taču vietējie iedzīvotāji uzskata, ka lēmums pieņemts pārsteidzīgi un bez skaidra risinājuma, kā bērni turpmāk nokļūs skolā.
Vecāku pārstāvis Jevgēņijs Sergejevs norāda, ka deputāti sēdēs uzdevuši jautājumus par transportu un pārejas periodu, taču skaidras atbildes nav saņemtas. Kā viens no variantiem minēta mācību turpināšana Ropažu vidusskolā, taču ceļš līdz tai varētu aizņemt vairāk nekā pusstundu, īpaši, ja skolēni brauc ar skolas autobusu, kas piestāj vairākās pieturās. Tas savukārt neatbilst pašas reformas izvirzītajam kritērijam, ka ceļā uz skolu bērniem nevajadzētu pavadīt vairāk par 30 minūtēm.
Turklāt vietējie uzsver – līdz ar skolas slēgšanu Vangaži riskē zaudēt vienu no galvenajiem sabiedriskās dzīves centriem.
Valsts līmenī reformas ideja ir vienkārša – lielākās skolās iespējams nodrošināt plašāku mācību piedāvājumu, vairāk skolotāju un atbalsta personāla. Taču skolās uz šo argumentu skatās kritiskāk.
Ministres Andas Čakšas Informatīvais ziņojums par skolu tīkla reformu 2024. gadā sastapās ar lielu pretestību, Mērsragā iedzīvotāji izgāja protesta gājienā, iebilda arī citur. Lēmumus atlika.
Tagad divus gadus vēlāk ministru kabinets sagatavojis noteikumus, kas sasaista valsts finansējumu ar skolēnu skaitu. Ja klasē ir 25 vai vairāk skolēni, valsts finansē pilnu pedagogu algu. Klasēs ar 17 līdz 24 skolēniem tā samazinās līdz aptuveni 90 procentiem, klasēs ar 9 līdz 16 skolēniem - līdz apmēram 75%, bet ļoti mazās klasēs līdz astoņiem bērniem valsts maksā tikai ap pusi. Valsts nemaksā arī, ja vidusskolā nav vismaz 60 skolēnu - jo mazāk bērnu, jo lielāka daļa jāsedz pašvaldībai.
Vangažu vidusskolas skolotāja Dace Mālniece uzsver, ka klasēs ar līdz 20 skolēniem iespējams daudz efektīvāk strādāt ar katru bērnu, pamanīt grūtības un palīdzēt tās pārvarēt. Tāpēc skolēnu skaits pats par sevi vēl negarantē labāku izglītības kvalitāti.
Arī pētnieki norāda – vien skolēnu skaits nevar būt galvenais kvalitātes rādītājs. Politikas centra Providus direktore Sanda Liepiņa uzsver, ka Latvijā joprojām nav vienota un regulāra izglītības kvalitātes novērtējuma, kas ļautu objektīvi izvērtēt, vai reformas patiešām uzlabo izglītību.
Izglītības likums paredz, ka Ministru kabinetam katru gadu jāapstiprina izglītības kvalitātes novērtējums, taču kopš 2021. gada tas nav darīts. Tikmēr skolu tīkla pārkārtošana turpinās.
Jau tuvāko nedēļu laikā valdība varētu skatīt jaunus pedagogu atalgojuma noteikumus. Savukārt vienoti izglītības kvalitātes kritēriji, pēc kuriem varētu spriest, vai reforma patiešām strādā, vēl tikai tiek izstrādāti un varētu būt gatavi vasarā.
Tikmēr Vangažos diskusija nav teorētiska. Vietējiem iedzīvotājiem skolu tīkla reforma nozīmē ļoti konkrētu jautājumu – vai pilsēta spēs saglabāt savu vidusskolu un līdz ar to arī daļu no savas kopienas dzīves.
