"Tehnoloģijas ir gan draugs, gan drauds." Cik lielā mērā esam atkarīgi no digitālajiem pakalpojumiem?

PHP programmēšanas valodā globālā līmenī atklāto kritisko drošības ievainojamību dēļ pagājušās trešdienas vakarā tika ierobežota piekļuve virknei valsts iestāžu interneta mājaslapu. Neviens no veiktajiem kiberuzbrukumiem Latvijā nav bijis veiksmīgs, tomēr gan speciālistiem, gan vienkāršajiem intermeta lietotājiem lieku reizi lika aizdomāties par digitālās drošības jautājumiem.

"Tehnoloģijas ir gan draugs, gan drauds." Cik lielā mērā esam atkarīgi no digitālajiem pakalpojumiem?
Foto: Baiba Trumekalne un pexels.com

Oļģerts, uzņēmējs

Pagājušās trešdienas notikumi mani neietekmēja. Biju atvaļinājumā. Man ir sava uzņēmuma mājaslapa, taču bizness nav saistīts ar Latviju. Strādājam ar “Microsoft” sistēmām. Pats esmu apguvis datorzinības, tāpēc digitālajā vidē orientējos labi. Ir gadījies, ka kāda vietne vai pakalpojums nav pieejams. Nepatīk, ka banku pakalpojumi pārsvarā pieejami attālināti, bet klātienē jādodas uz Rīgu. Tas rada papildu izdevumus. Digitalizācija ir neizbēgama, tomēr cilvēkiem jāsaglabā iespēja saņemt pakalpojumus arī klātienē. Ģimenē apzināti ierobežojam tehnoloģiju lietošanu, īpaši bērniem. Daudz braucam dabā. Televizors mūsu mājās parādījās tikai pirms diviem gadiem, pirms tam 15 gadus iztikām bez tā.

Roberts, jurists

Mani satrauc sabiedrības pieaugošā atkarība no interneta. Gandrīz viss ir pakārtots globālajam tīmeklim, tāpēc, manuprāt, drošāk būtu attīstīt lokālus un reģionālus tīklus, mazinot kiberuzbrukumu riskus. Īpaši uztrauc mākslīgā intelekta straujā attīstība, kura riskus cilvēce vēl pilnībā neapzinās. Pirms pāris gadiem mākslīgi radītus attēlus varēja viegli atpazīt, tagad tos grūti atšķirt no īstiem. Ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams arī iegūt informāciju, kuru cilvēks nevēlētos atklāt. Uzskatu, ka šīs tehnoloģijas attīstība būtu stingrāk jākontrolē.

Sanita, strādā valsts aizsardzības jomā

Arī iepriekš ir gadījies, ka digitālie pakalpojumi nedarbojas, piemēram, nav iespējams veikt maksājumu. Īpaši valsts iestāžu vietnēs, piemēram, VID vai Latvija.gov.lv, reizēm grūti atrast vajadzīgo informāciju. Bez interneta izjūtu diskomfortu, tomēr varu mierīgi iztikt. Uzaugu laikā, kad mobilo telefonu nebija. Kad pēc vētras pazuda elektrība un internets, manam bērnam sākās panika. Viņam ir grūti iedomāties, kā savulaik dzīvojām bez tā visa. Digitālie pakalpojumi ir ērti, taču satrauc datu drošība un krāpnieku aktivitātes. Arī man ir zvanījuši krāpnieki, pienākušas aizdomīgas ziņas un e-pasti, tāpēc esmu piesardzīga un dažkārt tos pat neatveru.

Laura, nodarbojas ar zirgu sportu un audzē aitas

Ir gadījies, ka internetbanka nedarbojas pat visu dienu. Man svarīgākais, lai būtu telefonsakari. Kad pēc vētras pazuda internets, pat priecājos – ar bērnu lasījām grāmatu, gājām ārā. Nepatīk, ka arvien vairāk pakalpojumu pieejami tikai digitāli. Pēc vētras kaimiņš nevarēja nopirkt degvielu ģeneratoram, jo nedarbojās karšu maksājumi, bet skaidras naudas nebija. Satrauc arī datu drošība. Pēc datu noplūdes CSDD atklāju, ka publiski pieejami mani personas dati. Tehnoloģijas ir gan draugs, gan drauds. Piemēram, lietotnēs var redzēt tuvinieku atrašanās vietu, taču tas var būt arī bīstami. Pie kādas paziņas, kura bija aizmirsusi izslēgt atrašanās vietas kopīgošanu, negaidīti ieradās agresīvs bijušais draugs.

Viedokļi

Vairāk