Vai pārtikas cenas veikalos turpinās augt? LOSP vadītājs ieskicē drūmu scenāriju

Pieaugošās izmaksas un jaunie nodokļi arvien smagāk skar Latvijas saimniecības, īpaši mazākos ražotājus. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis brīdina, ka situācija nozarē kļūst kritiska un tas iespējams var atspoguļoties arī pārtikas cenās veikalos.

Vai pārtikas cenas veikalos turpinās augt? LOSP vadītājs ieskicē drūmu scenāriju
Foto: Magnific

Pierīgas un citu Latvijas reģionu saimniecības šogad saskaras ar būtisku izmaksu pieaugumu, ko visvairāk ietekmē degvielas cenas, minerālmēslu sadārdzinājums un jaunais vides klimata nodoklis. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis intervijā portālam Kodols.lv norāda, ka daļai saimniecību šis gads var kļūt izšķirošs.

Pēc viņa teiktā, ražošanas izmaksas šobrīd pieaugušas par aptuveni 20% - 30%, taču situāciju vēl vairāk sarežģī citi papildu izdevumi.

“Vistrakākais ir minerālmēsli. Mums no šī gada ir jauns vides klimata nodoklis. Tas uz tonnu minerālmēsliem pieliek klāt 120 līdz 150 eiro, kas ir vēl viens smags sitiens,” skaidro Gūtmanis.

Viņš norāda, ka lielākās saimniecības daļu nepieciešamo izejvielu iegādājušās jau iepriekšējā gadā, tādējādi izvairoties no pilna cenu kāpuma, savukārt mazākajām saimniecībām, kuras iepērk nepieciešamo brīdī, kad tas vajadzīgs, situācija ir daudz sarežģītāka.

LOSP vadītājs uzsver, ka izmaksu pieaugums tiešā veidā ietekmē produkcijas pašizmaksu, tomēr gala rezultāts būs atkarīgs arī no laikapstākļiem.

“Mēs zinām, ka pēdējie trīs gadi bija diezgan grūti. Jautājums, kādi būs laikapstākļi. Vai būs pietiekams mitrums, vai nebūs par daudz, vai nebūs salnas maijā, kad viss aug un zied,” viņš saka.

Vienlaikus Gūtmanis atzīst, ka jau tagad ir saimniecības, kas pārtraukušas darbību, lai gan pagaidām to skaits vēl neesot liels.

“Ja gads būs tikpat slikts kā iepriekšējais, tad es domāju, ka tas skaits būs diezgan liels,” brīdina LOSP vadītājs, piebilstot, ka par sarežģīto situāciju liecina arī sarunas ar bankām un finanšu institūciju "Altum".

Lai mazinātu izmaksas, saimniecības cenšas taupīt gan uz minerālmēsliem, gan agrotehniskajiem darbiem, taču tam ir arī negatīvas sekas.

“Minerālmēslus lieto mazāk, bet tam ir ietekme uz ražas apjomu. Ja no zemes kaut ko paņem ārā, tad kaut kas ir jāliek atpakaļ pretī,” norāda Gūtmanis.

Runājot par iespējamo ietekmi uz pārtikas cenām veikalos, viņš tiešas prognozes nesniedz, taču atzīst, ka pieaugusī pašizmaksa neizbēgami rada spiedienu uz gala cenu.

“Ja produkcijas ražošana ir par 20% dārgāka, tad ir tikai divi varianti. Vai nu izmaksas uzņemas ražotājs un turpina pārdot par to pašu cenu, vai produkcija kļūst dārgāka. Mums vairs nav, kur samazināt tās izmaksas. Līdz ar to mēs varam diezgan viegli saprast, kāds būs iznākums,” saka Gūtmanis.

Gūtmanis arī norāda uz problēmām veikalu uzcenojumos, kas vietējai produkcijai bieži vien esot nelabvēlīgi salīdzinājumā ar importētajām precēm

“Tā ir tā sliktā situācija. Tas, ko mēs aicinām veikalus darīt, ir vietējai produkcijai likt mazāku uzcenojumu,” viņš uzsver.

Pēc LOSP vadītāja domām, viens no būtiskākajiem atbalsta veidiem vietējiem ražotājiem ir iedzīvotāju izvēle par labu Latvijā ražotai produkcijai.

“Ja mēs vairāk pirktu vietējo produkciju, tas stimulētu ražošanu un ilgtermiņā palīdzētu samazināt arī cenas,” piebilst Gūtmanis.

Viedokļi

Vairāk