Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzrunā aicināja klātesošos ne tikai piemiņas dienā, bet arī ikdienā vienoties, nevis šķelt, kā arī strādāt, nevis domāt par to, ko varētu neizdarīt, jo valsts un aizsardzība būs tikai tik stipra, cik tās iedzīvotāji. Prezidents atgādināja, ka šī ir viena no dienām, kad, atceroties pagātni, var sagatavoties nākotnes pārbaudījumiem.
Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Tālis Veismanis uzrunā pauda, ka piemiņas diena atgādina par brīvības trauslumu, un aicināja klātesošos būt modriem ne tikai pret ārējiem draudiem, bet arī pret vienaldzību, netaisnību un vēstures sagrozīšanu. Veismanis aicināja godināt iespēju brīvi runāt, pulcēties un dzīvot Latvijā ar cieņu pret savu valsti, kā arī aicināja sargāt to un būt vienotiem tās aizstāvībā.
Pasākumā tika veltīts klusuma brīdis 42 125 deportētajiem iedzīvotājiem, un pēc Valsts prezidenta runas Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris izpildīja valsts himnu, kuras laikā klātesošie vienojās dziesmā.
Piemiņas pasākumā izsūtītos ar ziediem godināja arī vēstnieki, daudznacionālās brigādes virsnieki un citi klātesošie.
Strēlnieku laukums bija norobežots, un pasākumu uzraudzīja pašvaldības policija.
Šogad aprit 77 gadi, kopš 1949. gada 25. martā sākās visplašākā Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas akcija, kas slepeni saukta "Krasta banga". 1949. gadā no 25. marta līdz 30. martam no Latvijas 33 lopu vagonos staļiniskais režīms uz Sibīrijas un Tālo Austrumu apgabaliem izsūtīja 42 125 cilvēkus jeb 2,2% no Latvijas iedzīvotājiem, tajā skaitā 16 869 vīriešus un 25 256 sievietes. Viņu vidū bija 10 987 bērni vecumā līdz 16 gadiem.
Pieskaitot pa ceļam uz Sibīriju dzimušos bērnus un cilvēkus, kuri tika izsūtīti vai pievienojās ģimenēm pēc 30. marta, kopējais deportācijas upuru skaits ir 44 271 cilvēks. Lielākā daļa no viņiem ietilpa "kulaku" kategorijā - 67,7%. 94,5% no izsūtītajiem bija latvieši, nākamās lielākās grupas bija krievi, poļi un baltkrievi.
