“Es skatos ēdienkarti un redzu – makaroni, cūkgaļa, mannas putra ar cukuriņu. Un man rodas jautājums – vai tiešām tas ir labākais, ko mēs varam piedāvāt bērnam?” raksta Rogova.

Viņa uzskata, ka skolu ēdienkartēs vairāk varētu izmantot auzu pārslu vai pilngraudu putras, biezpienu, vistu, sezonālus augļus un vietējos produktus.

Autore arī norāda, ka viņas bērns reizēm skolas pusdienas ēd tikai tāpēc, ka ir izsalcis, bet daļu ēdiena nevar ieēst. Viņasprāt, būtisks jautājums ir arī pārtikas atkritumi.

“Cik daudz bērnu skolā vienkārši atsakās no šī ēdiena? Cik daudz ēdiena aiziet miskastē?” viņa jautā.

Sieviete uzsver, ka neprasa restorāna līmeņa maltītes vai dārgus produktus.

“Es neprasu kosmosu. Es gribu elementāras lietas – normālu ēdienu, normālus produktus un normālu attieksmi pret bērnu,” viņa raksta.

Ieraksts izraisījis asu viedokļu apmaiņu. Daļa komentētāju piekrīt, ka skolu ēdināšanā būtu jāizmanto vairāk sezonālu un vietēju produktu.

“Var! Ir skolas, kas to arī dara. Mazajās lauku skolās paši pavāri cenšas gatavot garšīgi un izmantot sezonālos augļus un ogas,” raksta Līga.

Savukārt citi uzskata, ka problēma bieži slēpjas bērnu ēšanas paradumos, nevis skolas ēdienkartē.

“Pajautājiet, ko bērni ēd mājās, un jums taps skaidrs, kāpēc neēd skolā. Bērni daudzi nepazīst zupas un salātus, jo mājās tos negatavo,” raksta Daniēla.

Līdzīgu viedokli pauž arī Edijs: “Liela vainas daļa šajā neēšanā ir audzināšanā.”

Citi komentētāji norāda, ka pieredze dažādās skolās atšķiras. Inga raksta, ka viņas bērni skolas pusdienas ēd un būtisku problēmu ar ēdienkarti nav bijis.

Savukārt Indra pievērš uzmanību tam, ka bērnu gaume ir ļoti atšķirīga: vienam negaršo zupas, citam tieši tās ir iecienīts ēdiens. Viņasprāt, viens no risinājumiem varētu būt lielāka izvēle.