ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis uzsver, ka šajā jautājumā nepietiek vien ar diskusiju – nepieciešami konkrēti lēmumi. Viņš atgādināja, ka Saeima jau iepriekš atbalstījusi ZZS iniciatīvu ierobežot mobilo telefonu lietošanu sākumskolās, un, pēc viņa domām, līdzīgi risinājumi būtu jāvērtē arī attiecībā uz sociālo tīklu izmantošanu bērnu vidū. Rokpelnis norādīja, ka šādi ierobežojumi jau ieviesti Austrālijā, bet Dānijā un Francijā tie patlaban atrodas likumdošanas procesā.

Savukārt “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs akcentē nepieciešamību īpaši aizsargāt jaunākus bērnus – līdz 12 gadu vecumam –, ierobežojot viņu piekļuvi sociālajiem medijiem. Vienlaikus viņš norāda, ka jebkuram ierobežojumam jābūt efektīvam un nozīmīga atbildība šajā jomā jāuzņemas arī vecākiem. Pēc deputāta domām, problēma ir pietiekami nopietna un prasa politikas veidotāju pastiprinātu uzmanību.

Jau ziņots, ka JV valde nolēmusi rosināt diskusiju valdībā un Saeimā, kā arī sākt darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes, lai ierobežotu bērnu piekļuvi sociālajiem tīkliem un viņiem nepiemērotam saturam internetā. Partijā uzsver, ka šāds solis nepieciešams, lai stiprinātu bērnu veselības un drošības aizsardzību digitālajā vidē.

JV norāda, ka pētījumi un speciālistu atzinumi liecina par saikni starp pārmērīgu sociālo mediju lietošanu agrīnā pusaudžu vecumā un pieaugošiem mentālās veselības riskiem, tostarp depresiju, trauksmi, miega traucējumiem un zemu pašvērtējumu. Tāpat bērni ir īpaši pakļauti kibermobingam, kaitīgam saturam un digitālajiem krāpniekiem.

Līdzīgas iniciatīvas šobrīd tiek virzītas arī vairākās citās Eiropas Savienības valstīs. JV uzsver, ka Latvija jau ieviesusi stingrus ierobežojumus viedtālruņu lietošanai izglītības iestādēs, kas uzlabojuši vidi skolās, tādēļ nepieciešams rast risinājumus, kā bērnus pasargāt arī ārpus skolas.

Vienlaikus partijā norāda, ka digitālās platformas darbojas pāri valstu robežām, tādēļ efektīvus kontroles mehānismus nav iespējams pilnvērtīgi ieviest tikai nacionālā līmenī. Tāpēc Latvija plāno aktualizēt šo jautājumu arī Eiropas Savienības institūcijās, rosinot vienotus tehniskos risinājumus vecuma pārbaudei un sociālo mediju platformu atbildībai.