Ar deklarāciju par derusifikāciju valdība iecerējusi nostiprināt akadēmiķu, vēsturnieku un sociolingvistu ieteikumus, kā arī stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Valdība sola stiprināt latviešu valodas lietojumu publiskajā un informatīvajā telpā, kā arī darba vidē. Valsts valodas centru paredzēts veidot par neatkarīgu iestādi, stiprinot tā kapacitāti un neitralitāti.
Valsts sola atbalstu medijiem, kas saturu veido tikai latviski
Valdība paredz valsts atbalstu nacionālajiem, reģionālajiem un diasporas medijiem, kas saturu veido tikai latviešu valodā. Atbalsta mērķis ir veicināt kvalitatīvu, analītisku un daudzveidīgu saturu.
Sabiedriskajā medijā valdība sola atbalstīt politisko neitralitāti, viedokļu daudzveidību un valsts valodas lomas stiprināšanu. Deklarācijā paredzēts arī atbalstīt sabiedriskā medija spēju turpināt darbu krīzes situācijās un pielāgoties nacionālās drošības situācijai.
Kultūras nozarē sola pakāpeniski celt atalgojumu
Valdība apņēmusies atalgojumu kultūras nozarē pakāpeniski tuvināt Baltijas valstu līmenim un sasniegt sabiedriskā sektora vidējo algu. Atalgojuma kāpums būs atkarīgs no valsts budžeta iespējām, un konkrēti termiņi deklarācijā nav norādīti.
Valdība sola atbalstīt Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmu un dziesmu svētku kustību, stiprinot valsts un pašvaldību kopīgo atbildību. Kultūru kā nacionālās drošības sastāvdaļu paredzēts iekļaut ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2050” un Nacionālajā attīstības plānā 2028.–2034. gadam. Valdība apņēmusies arī atbalstīt Latvijas kultūru un nacionālo identitāti, stiprināt demokrātijas vērtības, atklātību un dialogu ar pilsonisko sabiedrību.
Saeima 17. novembrī apstiprināja Kulberga valdību ar 57 balsīm par un 34 pret. Koalīciju veido “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība. Valdībā līdzās partiju deleģētajiem ministriem strādās arī vairāki bezpartejiski nozaru eksperti.