“DigiSoc” iecerēta kā vienota platforma, kas pašvaldību sociālajiem dienestiem ļautu ērtāk administrēt pakalpojumus, apmainīties ar datiem un mazināt manuālo darbu. Projekta sadarbības partneru vidū ir arī četras Pierīgas pašvaldības – Ādažu, Mārupes un Ropažu novads, kā arī Olaines sociālais dienests.

Labklājības ministrija norāda, ka platformas izstrāde pabeigta un projekts turpināts līdz oktobra beigām, lai apmācītu pašvaldību darbiniekus un palīdzētu sistēmu ieviest plašāk. Oficiāli paredzēts, ka līdz gada beigām “DigiSoc” pakāpeniski jāievieš visās pašvaldībās.

Mārupē – tikai testa režīms

“Inc.Baltics” aptaujā Mārupes novada Sociālā dienesta vadītāja Ināra Ļebedeka norādījusi, ka “DigiSoc” pašlaik tiek izmantota tikai testa režīmā un notiek darbinieku apmācības.

Uz jautājumu, kāpēc sistēma vēl netiek izmantota pilnvērtīgi, viņa atbildējusi īsi: “Līgums vēl nav noslēgts.”

Olainē problēma ir cita

Arī Olaines sociālajā dienestā platforma vēl nav kļuvusi par ikdienas darba rīku. Dienesta vadītāja Anda Liepiņa “Inc.Baltics” norādījusi, ka sistēma ir plānos, taču nav prognozējusi, kad to varētu sākt pilnvērtīgi lietot.

Viens no iemesliem – Olainē izmantotā grāmatvedības uzskaites sistēma pašlaik nav savietojama ar “DigiSoc”. Liepiņa arī norādījusi, ka vieglāk jaunās platformas ieviešana sokoties pašvaldībām, kuras iepriekš izmantojušas SOPA sistēmu.

Savukārt Ādažu un Ropažu novada pašvaldības oficiāli ir projekta sadarbības partneru sarakstā, taču autores publicētajā aptaujā konkrēts šo pašvaldību vērtējums par pašreizējo sistēmas lietošanu nav sniegts.

Ministrija saka – projekts izpildīts

Te arī rodas galvenā pretruna, uz kuru rakstā norāda Katrīna Iļjinska. Labklājības ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra uzskata, ka projekta noteiktie rādītāji ir sasniegti, savukārt pašvaldību stāstītais rāda, ka līdz “DigiSoc” pilnvērtīgai ikdienas lietošanai daudzviet vēl jārisina datu migrācijas, integrācijas, līgumu un apmācību jautājumi.

Kopējās projekta izmaksas ir 8,3 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā septiņi miljoni ir Atveseļošanas fonda finansējums. Labklājības ministrijas iecere paredz, ka pēc ieviešanas platformai būtu jāatvieglo sociālo dienestu darbs un datu apmaiņa starp pašvaldībām un valsts iestādēm.

Taču “Inc.Baltics” apkopotā pašvaldību pieredze rāda – vismaz pagaidām starp vārdiem “projekts pabeigts” un “sistēma tiek pilnvērtīgi izmantota” vēl ir ievērojama atšķirība.

Pilnu rakstu lasiet ŠEIT.