Ja mājoklim ir centralizētā ūdensapgāde, kanalizācija un citi komunālie pakalpojumi, par to izmantošanu regulāri jāmaksā rēķini. Turklāt izmaksas dažādās Latvijas vietās var ievērojami atšķirties. Kāds par ūdeni un kanalizāciju maksā dažus desmitus eiro mēnesī, bet citam par līdzīgu patēriņu jāmaksā krietni vairāk.
Tieši ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu cenas kļuvušas par plašas diskusijas iemeslu sociālajā tīklā “X”. Rihards publicējis sava rēķina fragmentu, paužot sašutumu par summu, kas jāmaksā par ūdeni – resursu, kura Latvijā netrūkst.
“Nezinu, kā jums, bet man liekas, ka par ūdeni, kas Latvijā ir bezlimita resurss, prasīt šādas summas ir noziegums,” raksta Rihards.
Viņš arī aicinājis Saeimas deputātu Andri Kulbergu pievērst uzmanību Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbībai, izsakot aizdomas par iespējamiem trūkumiem tarifu uzraudzībā.
Par ko rēķinā jāmaksā vairāk nekā 73 eiro?
Riharda publicētajā attēlā redzams rēķina fragments par 2026. gada augustu. Tajā norādītais patēriņš ir 12,722 kubikmetri, un par vienu kubikmetru aprēķināta maksa divās pozīcijās – 2,84 eiro un 1,94 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Kopējā summa par abām pozīcijām ir 60,81 eiro, kam pieskaitīts 21% PVN jeb 12,77 eiro. Tādējādi par konkrēto mēnesi aprēķināti 73,58 eiro.
Attēlā redzams arī iepriekšējais parāds 79,59 eiro apmērā, tāpēc kopējā apmaksājamā summa sasniedz 153,17 eiro.
Tomēr arī 73,58 eiro par mēneša patēriņu daudziem diskusijas dalībniekiem šķitis ievērojams maksājums.
Ikšķilē būtiski lētāk? Iedzīvotāji salīdzina Pierīgas tarifus
Diskusijā īpašu uzmanību piesaistījis ūdensapgādes cenu salīdzinājums Pierīgas apdzīvotajās vietās.
Komentētājs Kaspars norādījis, ka Ikšķilē ūdens maksā 1,11 eiro par kubikmetru, savukārt kanalizācijas pakalpojums – 1,81 eiro par kubikmetru. Kopā tie ir 2,92 eiro par kubikmetru bez PVN.
Salīdzinājumam – Riharda publicētajā rēķinā abas pozīcijas kopā veido 4,78 eiro par kubikmetru bez PVN. Tātad starpība ir 1,86 eiro par katru kubikmetru, ja salīdzina tieši šīs norādītās cenas.
Interesanti, ka komentētāja minētās Ikšķiles cenas sakrīt ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātajiem tarifiem, kas stājās spēkā 2023. gada 1. maijā. Tomēr, lai precīzi salīdzinātu pašreizējās izmaksas, jāņem vērā arī iespējamās vēlākās tarifu izmaiņas.
Uz šādu atšķirību Rigards atbildējis ar humoru, pieminot Berģu apkaimi.
“Kā Berģu pusē varētu pievilkt Ikšķiles ūdeni? Man, lūdzu, vienu trubu līdz mājām, nākampiektdien ap 10.00 varētu?” viņš ironizē.
Šis komentārs vēlreiz aktualizē jautājumu, kāpēc salīdzinoši netālu esošās apdzīvotās vietās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu cenas var tik būtiski atšķirties.
Ja sākotnēji kā salīdzinoši zemāks piemērs tika minēta Ikšķile, tad vēlāk izskanēja arī jautājums: “Kurš var pārspēt Garkalnes cenu?” Pie ieraksta tika pievienots arī konkrēts rēķina piemērs no Garkalnes puses, kur redzams, ka par 5,562 kubikmetriem ūdens piemērota maksa 2,54 eiro par kubikmetru, savukārt kanalizācijai – jau 4,00 eiro par kubikmetru. Kopā ar PVN rēķina summa sasniedz 44,02 eiro.
“Ūdens līdz krānam nenonāk ar entuziasmu”
Tomēr ne visi diskusijas dalībnieki piekrīt, ka ūdensapgādes izmaksas ir nepamatoti augstas.
Kāds komentētājs ar lietotājvārdu “Murrberg” atgādina, ka centralizētās ūdensapgādes nodrošināšanai nepieciešama infrastruktūra, regulāra apkope un ieguldījumi.
“Nezinu, kā jums, mums dzeramas kvalitātes ūdens tek pa krānu un nav ar spaiņiem jānes. Kā domājat, Rihard, tas ūdens no tilpnes vai urbuma līdz krānam nonāk ar entuziasma palīdzību?” viņš jautā.
Komentētājs uzsver, ka dabas resursa pieejamība pati par sevi nenozīmē, ka tā piegāde līdz mājoklim būtu bez maksas.
Līdzīgu viedokli pauž Nauris, kurš atgādina par sūkņu darbībai nepieciešamo elektrību, ūdensvada uzturēšanu un dažādiem tehniskajiem izdevumiem. Viņaprāt, aptuveni divi eiro par piegādātu ūdens kubikmetru ne vienmēr būtu uzskatāmi par nesamērīgu cenu.
Taču Rihards uzskata, ka vēl lielākus jautājumus rada tieši kanalizācijas pakalpojumu izmaksas.
Viņš norāda, ka diskusijā kāds cilvēks minējis pat vairāk nekā četrus eiro par kanalizācijas kubikmetru bez PVN, ko pats uzskata par ārkārtīgi augstu maksu.
Vai valsts noteiktās prasības sadārdzina pakalpojumus?
Diskusijā iesaistījies arī bijušais pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, kurš pievērsis uzmanību ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām. Viņš skaidro, ka tarifos tiek iekļautas pakalpojuma sniegšanas izmaksas un citas atļautās pozīcijas.
Vienlaikus Zalāns uzskata, ka valsts varētu pārskatīt atsevišķas normatīvās prasības, kas palielina uzņēmumu izdevumus. Kā piemēru viņš min ūdens kvalitātes analīzes, kuru veikšana, pēc viņa teiktā, vidēja lieluma mazpilsētai varot radīt papildu izmaksas 17 000 līdz 25 000 eiro gadā.
Šie ir Zalāna minētie aprēķini, un konkrētu pašvaldību izmaksu salīdzināšanai būtu nepieciešami attiecīgo pakalpojumu sniedzēju dati.
Rihards šādu priekšlikumu atbalstījis, piekrītot, ka valsts prasību pārskatīšana varētu būt viens no veidiem, kā mazināt iedzīvotāju izdevumus.
Citi diskusijas dalībnieki pieminējuši arī ūdens skaitītāju pārbaudes, nomaiņas un uzturēšanas izmaksas.
Kāpēc vienā Pierīgas novadā ūdens maksā vairāk nekā citā?
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija skaidro, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus ietekmē vairāki faktori.
Tie ir gan ūdens ieguves un sagatavošanas izdevumi, gan sūkņu darbībai nepieciešamā elektroenerģija, cauruļvadu uzturēšana, remontdarbi, personāla atalgojums un notekūdeņu attīrīšana.
Nozīme ir arī apdzīvotās vietas lielumam, iedzīvotāju blīvumam un ūdensapgādes tīklu garumam.
Piemēram, teritorijā ar blīvu daudzdzīvokļu māju apbūvi vienu ūdensvada posmu var izmantot liels skaits iedzīvotāju. Savukārt privātmāju rajonos, kur mājas atrodas tālāk cita no citas, pakalpojuma sniedzējam var būt jāuztur ievērojami garāks cauruļvadu tīkls uz mazāku klientu skaitu.
Tas var ietekmēt katra piegādātā ūdens kubikmetra izmaksas.
Regulators norāda, ka tarifos drīkst iekļaut tikai ekonomiski pamatotas, ar pakalpojuma sniegšanu saistītas izmaksas. Tāpēc augstāka cena pati par sevi vēl neliecina par pārkāpumiem vai nepamatotu līdzekļu izlietojumu.
Vienlaikus iedzīvotājiem ir tiesības interesēties, kā veidojas viņu maksājumi, kādas izmaksas iekļautas tarifā un vai pakalpojumu varētu nodrošināt efektīvāk.
