Tā ir Lāčplēša diena – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Bet kā radusies šī tradīcija, kāpēc to atzīmējam tieši 11. novembrī un kādas paražas saglabājušās līdz mūsdienām?

Lāčplēša dienas pirmsākumi meklējami 1919. gadā, kad jaunizveidotā Latvijas valsts vēl cīnījās par savu neatkarību.

Lai gan Latvijas Republika tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī, tās neatkarība vēl bija jānosargā kaujas laukā.

1919.gada rudenī Rīgai uzbruka Pāvela Bermonta-Avalova vadītais karaspēks, kuru veidoja vācu un krievu militārās vienības. Latvijas armija smagās kaujās aizstāvēja galvaspilsētu, un 11. novembrī bermontieši tika padzīti no Rīgas.

Šī uzvara kļuva par vienu no svarīgākajiem notikumiem Latvijas Neatkarības karā. Tā apliecināja, ka Latvijas tauta spēj aizstāvēt savu valsti pat pret skaitliski un militāri spēcīgāku pretinieku.

Par godu šai uzvarai 11. novembris kļuva par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Kāpēc diena nosaukta Lāčplēša vārdā?

Lāčplēsis ir latviešu tautas varonis, kas pazīstams no Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis”. Viņš simbolizē drosmi, spēku un gatavību aizstāvēt savu zemi.

Pēc Neatkarības kara tika nodibināts arī Lāčplēša Kara ordenis, ko piešķīra par īpašu varonību kaujās par Latvijas brīvību. Pirmos ordeņus pasniedza 1920. gada 11. novembrī, svinīgā ceremonijā Rīgā.

Padomju okupācijas laikā Lāčplēša dienas publiska atzīmēšana bija aizliegta. Tradīcija atdzima līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, un kopš 1990. gada 11. novembris atkal ir oficiāla atceres diena.

Kā Lāčplēša dienu atzīmē šodien?

Mūsdienās viena no pazīstamākajām Lāčplēša dienas tradīcijām ir svecīšu iedegšana. Rīgā tūkstošiem cilvēku dodas pie Rīgas pils mūra, Brīvības pieminekļa un uz Brāļu kapiem, lai noliktu ziedus un aizdegtu piemiņas sveces.

Arī citās Latvijas pilsētās un novados notiek lāpu gājieni, piemiņas brīži, koncerti un dievkalpojumi.

Daudzi cilvēki pie apģērba piesprauž sarkanbaltsarkano lentīti, bet pie mājām izkar Latvijas karogu. Ģimenes kopā ar bērniem apmeklē piemiņas vietas, stāsta par Latvijas vēsturi un iededz sveces māju logos.

Skolās šajā laikā notiek patriotisma nedēļas pasākumi, vēstures stundas un tikšanās ar karavīriem. Tā ir iespēja jaunajai paaudzei uzzināt, kā Latvija izcīnīja savu neatkarību.

Arī 2026. gada 11. novembrī Rīgā paredzēts lāpu gājiens, kas sāksies pie Brāļu kapiem un turpināsies līdz Brīvības laukumam un 11. novembra krastmalai.

Vai Lāčplēša diena ir brīvdiena?

Lāčplēša diena Latvijā ir oficiāla atceres diena, taču tā nav valsts noteikta brīvdiena. Tas nozīmē, ka 11. novembrī parasti notiek mācības un cilvēki dodas uz darbu.

Savukārt 18. novembris, Latvijas Republikas proklamēšanas diena, ir valsts svētku diena un oficiāla brīvdiena.

Lai gan abas dienas šķir tikai nedēļa, tām ir atšķirīga nozīme. 11. novembrī pieminam tos, kuri izcīnīja un aizstāvēja Latvijas brīvību, bet 18. novembrī svinam Latvijas valsts dibināšanu.

Lāčplēša dienā nav obligāti jāpiedalās lielos pasākumos. Arī viena iedegta svecīte mājas logā var būt veids, kā pieminēt cilvēkus, kuri pirms vairāk nekā simts gadiem cīnījās par iespēju mums dzīvot neatkarīgā Latvijā.