“Cik gan forša ir Dubultu dzelzceļa stacija Jūrmalā,” sociālajos tīklos raksta lietotājs @arnimedia, publicējot fotogrāfijas ar vienu no atpazīstamākajām Jūrmalas stacijām.
Ieraksta autors slavē ne tikai ēkas izskatu, bet arī pašu ideju - staciju veidot viļņa formā. “Tam, kurš izdomāja izveidot ēku viļņa formā, spēja šo ideju iznest cauri visam procesam un vēl uzbūvēt tā, ka tā kalpo jau tik daudzus gadus, pienākas liela cieņa. Vienkārši lieliska ideja un izpildījums,” raksta viņš.
Šis ieraksts sociālajos tīklos raisījis daudz komentāru — no siltām bērnības atmiņām līdz praktiskiem iebildumiem par caurvēju un ēkas nolietojumu.
Vēlīnā padomju modernisma pērle Jūrmalā
Dubultu dzelzceļa stacijas tagadējā ēka celta 1977. gadā pēc arhitekta Igora Javeina projekta. Tās izteiksmīgā čaulas forma tiek saistīta ar bangojošas jūras tēlu, tāpēc ēka kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem Jūrmalas vēlīnā padomju modernisma arhitektūras piemēriem. Kopš 2015. gada stacijā darbojas arī Mākslas stacija “Dubulti” - laikmetīgās mākslas telpa funkcionējošā dzelzceļa stacijā.
Jūrmalas tūrisma informācijā Dubultu stacija raksturota kā izcils vēlīnā padomju modernisma piemērs. Tās autors Igors Javeins bijis kādreizējais Ļeņingradas dzelzceļa infrastruktūras projektētājs, kura darbi saistīti ar konstruktīvisma un arhitektūras avangarda tradīcijām.
Savukārt Mākslas stacija “Dubulti” par sevi raksta, ka tā, iespējams, ir vienīgā profesionālā izstāžu zāle Eiropā, kas atrodas funkcionējošā dzelzceļa stacijā. Šī funkcija ēkai piešķīrusi vēl vienu nozīmi — tā nav tikai vieta, kur gaidīt vilcienu, bet arī kultūras pietura.
“Mana mīļākā stacija kopš bērnības”
Daudziem Dubultu stacija nav tikai arhitektūras objekts. Tā ir atmiņu vieta. Pie ieraksta kāda komentētāja raksta: “Mana mīļākā stacija kopš bērnības. Mamma vienmēr veda uz Dubultiem, pa ceļam pīrādziņi, pie jūras svaigi gurķi, olmaizes un daaaaaudz saules, smilšu pilis un peldes. Vissiltākās atmiņas no šīs vilcienu stacijas.”
Tieši šādi komentāri parāda, kāpēc dažas ēkas pilsētvidē kļūst svarīgākas par savu praktisko funkciju. Cilvēki tās atceras kopā ar bērnības braucieniem, vasaru, jūru, pirmajām patstāvīgajām gaitām vai ģimenes tradīcijām.
Komentāros netrūkst arī salīdzinājumu ar mūsdienu arhitektūru. Kāda lietotāja raksta: “Tagad tā būtu stikla, pelēka betona kaste.”
Vairāki komentētāji atgādina, ka Dubultu stacijā notiek arī izstādes. “Arīdzan mīļi sveicieni tam, kurš izdomāja to pārvērst par izstāžu zāli,” raksta kāda sociālo tīklu lietotāja. Cita piebilst: “Tur notiek arī feinas izstādes.”
Tomēr komentāri nav tikai sajūsmas pilni. Daļa cilvēku atgādina, ka skaista forma ne vienmēr nozīmē ērtu ikdienas lietošanu.
“Vizuāli ir ok. Problēma ar to vilni ir tikai tas, ka funkcionāli tam augstajam jumtam ir maza jēga. No pieredzes ilgu laiku dzīvojot un gaidot vilcienu ziemas vējos, vētrās utt.,” raksta kāds komentētājs.
Vēl kāda lietotāja piebilst: “Tur gan nav jauki uzturēties, šausmīgs caurvējš. No karstuma arī nesargā.”
Izskan arī pieņēmums, ka projekts varētu būt bijis paredzēts citam klimatam — piemēram, Kazahstānai, kur laikapstākļi krietni atšķiras no Latvijas piejūras ziemām. Šo apgalvojumu gan vajadzētu pārbaudīt arhīvu materiālos, taču komentārs labi atklāj praktisko jautājumu: vai simboliska “jūras viļņa” forma pietiekami labi strādā arī mitrā, vējainā, aukstā ikdienā?
Pie ieraksta parādās arī kritiskākas piezīmes par ēkas stāvokli. Kāda komentētāja raksta, ka sen neesot bijusi, bet viņas ieskatā “neviena izstāde to noplukušo staciju nepadara mazāk noplukušu”, drīzāk rodas lielāks kontrasts ar mākslas darbiem.
Uz to ieraksta autors atbildējis: “Vai tiešām viss ir tik slikti? Es gan neesmu bijis iekšā, bet no ārpuses izskatās vienkārši super.”
