Pieaug interese par jaunām prasmēm
Kā rāda Mūžizglītības akadēmijas pieredze, pieaugušie Latvijā arvien aktīvāk izmanto iespējas apgūt jaunas zināšanas. Īpaši populāras ir mācības ar valsts līdzfinansējumu.
«Pieaugušie ļoti aktīvi izmanto mācību iespējas ar valsts līdzfinansējumu. Tā ir lieliska iespēja apgūt jaunas prasmes vai papildināt jau esošās zināšanas,» stāsta Karine Kalniņa. Liels pieprasījums esot arī pēc specifiskām profesionālajām zināšanām, ko piedāvā Latvijas Universitātes fakultātes. Cilvēki izvēlas juridiskos, filozofijas, finanšu un citus kursus, kas palīdz padziļināt kompetences savā jomā. Dažās profesijās šādas mācības ir pat nepieciešamas, lai uzturētu kvalifikāciju, piemēram, radioloģijā.
Tomēr īpaši strauji pēdējos gados pieaugusi interese par digitālajām prasmēm. «Šobrīd īpaši izteikta ir interese par mākslīgā intelekta rīku apmācībām – šos kursus jau apguvuši vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku,» stāsta Mūžizglītības akadēmijas direktore.
Viņa uzsver, ka mācību piedāvājums pastāvīgi tiek pielāgots cilvēku vajadzībām. «Kopumā mācību tēmu klāsts ir ļoti plašs, un mēs cenšamies būt elastīgi – klausīties cilvēkos un reaģēt uz viņu vajadzībām pēc konkrētas izglītības.»
Latvijas Universitātes Mūžizglītības akadēmijas direktore Karine Kalniņa. PUBLICITĀTES FOTO
Mācīties nekad nav par vēlu
Latvijas Universitātes Mūžizglītības akadēmijas ikdienas darbs lielā mērā balstās individuālā pieejā. Pieaugušo mācīšanās būtiski atšķiras no studentu pieredzes, jo cilvēkiem ir cits dzīves ritms, citas prioritātes un motivācija.
«Mūsu darba pamatā ir pārliecība, ka cilvēks ir centrālā vērtība,» uzsver Karine Kalniņa. «Mēs apzināmies, ka Latvijas Universitāte daudziem asociējas ar milzīgu akadēmisku institūciju, bet pieaugušā mācīšanās pieredze būtiski atšķiras no studenta gaitām.»
Dažkārt cilvēks jau precīzi zina, ko vēlas apgūt, bet biežāk viņš vienkārši jūt nepieciešamību attīstīties un meklē piemērotāko virzienu. Tad svarīgs ir konsultatīvais atbalsts.
«Reizēm klients precīzi zina, ko vēlas, bet biežāk viņš vienkārši jūt iekšēju nepieciešamību attīstīties, un mēs palīdzam atrast piemērotāko iespēju,» stāsta Mūžizglītības akadēmijas direktore. Viņa īpaši izceļ komandas attieksmi pret cilvēkiem: «Man ir liels lepnums par mūsu komandu. Piemēram, mūsu kolēģe Zanda tika nominēta Latvijas Universitātes Gada darbinieka balvai tieši šī iemesla dēļ – viņas empātijas, pretimnākšanas un spējas iedziļināties katra cilvēka situācijā dēļ.»
Mūžizglītības akadēmijas auditorijā bieži sastopami arī cilvēki cienījamā vecumā. «Man vienmēr ir aizkustinājums redzēt mūsu auditorijā arī septiņdesmit un astoņdesmit gadus vecus cilvēkus. Tas pierāda, ka ar mūsu atbalstu un viņu vēlmi robežu nav.»
Mūžizglītība kļūst arvien nozīmīgāka
Visaktīvāk mācību iespējas izmanto cilvēki vecumā no trīsdesmit līdz četrdesmit pieciem gadiem. Tie ir profesionāļi, kuri jau darbojas darba tirgū un meklē veidus, kā attīstīt savu karjeru, kā paaugstināt kvalifikāciju, apgūt jaunas prasmes vai dažkārt arī mainīt karjeras virzienu.
«Šajā dzīves posmā cilvēki bieži apzinās, ka ieguldījums savās zināšanās ir viens no drošākajiem ieguldījumiem nākotnē,» skaidro Karine Kalniņa.
Mūžizglītību viņa definē ļoti vienkārši: «Man patīk par mūžizglītību domāt ļoti vienkārši – tā ir mācīšanās visas dzīves garumā. Katrs kurss, seminārs vai meistarklase ir daļa no šī procesa. Un, kā saka latviešu tautas gudrība, mūžu dzīvo, mūžu mācies.»
Straujās pārmaiņas darba tirgū padara nepārtrauktu mācīšanos arvien svarīgāku. «Ar zināšanām, kas iegūtas pirms vairākiem gadiem, bieži vien vairs nepietiek, lai justos pārliecināti darba tirgū,» norāda Karine Kalniņa. Dažās profesijās mācīšanās ir obligāta – piemēram, ārstiem ik pēc pieciem gadiem jāveic resertifikācija. Taču arī citās jomās zināšanu papildināšana palīdz kļūt profesionālākam, efektīvākam un pārliecinātākam par sevi.
Interesanti, ka tehnoloģiju laikmetā arvien lielāku nozīmi iegūst arī tā sauktās cilvēkprasmes. «Īpaši nozīmīga kļūst analītiskā domāšana, spēja strādāt komandā, aktīvā klausīšanās un efektīva komunikācija. Interesanti, ka šo prasmju nozīme pieaug tieši laikā, kad arvien vairāk izmantojam tehnoloģijas. Jo vairāk mūsu dzīvē tās ienāk, jo svarīgāk kļūst tas, cik labi mēs spējam saprast un sadarboties ar cilvēkiem. Pat darbā ar mākslīgo intelektu būtiska ir cilvēka spēja precīzi formulēt uzdevumu vai vajadzību.»
Zināšanas kā ieguldījums sevī
Karine Kalniņa uzskata, ka profesionālā izaugsme nav iespējama bez personīgās attīstības. «Tā nevar notikt atrauti no personīgās izaugsmes – tās iet roku rokā. Savulaik dzirdēju ļoti skaistu domu: kamēr cilvēkam ir interese par kaut ko, tikmēr viņš patiesībā ir dzīvs. Motivācija mācīties bieži rodas no vienkāršas, bet ļoti cilvēcīgas vajadzības – saglabāt interesi par pasauli.»
Latvijas Universitātes Mūžizglītības akadēmijas direktore uzskata, ka ieguldījums zināšanās ir viens no drošākajiem ieguldījumiem, ko cilvēks var izdarīt savas nākotnes labā, jo tās neviens nevar atņemt. «Zināšanas paplašina redzesloku un palīdz pieņemt pārdomātākus lēmumus. Mēs savā komandā mēdzam teikt: zināšanas, tāpat kā disciplīna, galu galā ir brīvība.»
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija.
#SIF_MAF2025
