Saeimas deputātu vairākums ceturtdien noraidīja opozīcijas partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (NA) saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augustā virzītajām reformām skolēnu vērtēšanā.
Par Indriksones demisiju nobalsoja 26 deputāti, bet 39 bija pret. Balsojumā atturējās 21 deputāts. Balsojumā atturējās "Jaunās vienotības" deputāti, kā arī Līga Kozlovska (ZZS). Par Indrisones demisiju nobalsoja arī koalīcijas deputāte Agita Zariņa-Stūre (JV) un Līga Kļaviņa (ZZS).
Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa (P) sacīja, ka kopš augusta sākuma tiek dzīvots "izglītības trillerī". Pieteiktas vairākas reformas, kurām bija īss saskaņošanas termiņš, tāpat reformām iebildusi nozare, viņa spriede.
Deputāte izmaiņas raksturoja kā sasteigtas, jo izglītības nozarē strādājošie nebija saņēmuši nekādu skaidrojumu. Viņa akcentēja, ka ministre, neskatoties uz iebildumiem turpina uzstāt uz reformām. "Uzzinot, ka reformas tomēr tiek virzītas, es naktī nevarētu gulēt," situācijas nopietnību ieskicēja Ņenaševa.
Ņenaševa akcentēja, ka laikā, kad izglītības līmenis krīt, ar to nedrīkst spēlēties. Ir svarīgs arī finansējums, kas, lemjot par reformām, netika pat pieminēts, viņa teica. Deputāte arī sacīja, ka valdības sēdē, kurā lemts par reformām, vairāki ministri paši neesot īsti sapratuši, par ko tieši balso.
Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Artūrs Butāns pauda, ka viņš saprot, ka priekšvēlēšanu laikā ministru demisijas pieprasījumi ir viens no opozīcijas partiju instrumentiem, lai pievērstu sev uzmanību, testētu valdību. Tā esot leģitīma un adekvāta opozīcijas rīcība. Viņaprāt, adekvāti gan neesot no vienas puses prasīt tempu, sagaidīt, ka valdība īsā laikā spēj veikt reformas, bet no otras puses pēc tam pārmest, ka šīs reformas veiktas pārāk operatīvi.
Viņš pauda, ka šī valdība amatā stājās jau vasarā un jau tad, pirms mācību gada, ministre šīs izmaiņas sāka virzīt. Butāns teica, ka tieši politiski iebildumi, jautājumi, atsevišķu personu vilcināšanās šo procesu ievirzīja septembrī, nevis kādi pēkšņi ministres lēmumi.
Kā uzskata Butāns, valdība šobrīd labo iepriekšējās valdības nesekmīgos darbus un kļūdas izglītībā, kas, viņaprāt, vērsusies pret lauku skolām, pret tālmācību un atzīmju labošanu.
Deputāte Līga Kļaviņa (ZZS) norādīja, ka reformām ir jābūt, bet tām ir jābūt pārdomātām, savlaicīgi sagatavotām, saskaņotām ar sociālajiem partneriem un ar atbalstu sabiedrībā. Viņa pauda, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde 31. augustā pieņēma lēmumu neatbalstīt šādas sasteigtas reformas, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē pauda savu atsevišķo viedokli un pie tā ZZS arī paliek. "Forma bez satura - tā ir patiesi birokrātija, bet saturs bez formas ir haoss," teica Kļaviņa, paužot, ka otrdienas valdības sēdi nevarētu raksurot citādi kā haotisku.
Kļaviņa teica, ka zināma atbildība ir jāuzņemas premjeram Andrim Kulbergam (AS), jo viņš esot tas, kas nosaka valdības sēdes darba kārtību un atbild par tās kvalitatīvu sagatavošanu.
Indriksone pauda, ka šie lēmumi nav radušies 28. maijā, bet par tiem debates Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā notikušas jau trīs gadus. Viņa norādīja, ka uzstādījums, ka visi lēmumi jāsaskaņo ar visām nozares organizācijām, esot absurds. Pēc viņas sacītā, šādi lēmumi, kurus vienkārši var saskaņot ar visiem, esot formāli, mazi vai tādi, kur, piemēram, papildu nauda iedota visiem, kas to vēlas.
Indriksone aicināja domāt par bērniem un neapstādināt viņus savā izaugsmē. Eksāmens neesot rezultāts vai mērķis, bet gan mērījums visiem, kas veido izglītības sistēmu. Tieši tā tikšot uztverts dabaszinību eksāmens 9. klasēm, turklāt tam tikšot sagatavoti atbalsta materiāli. Viņa pauda, ka daudz ģimeņu priecāšoties par iespēju uzlabot vērtējumu un tam atbalstu paudusi arī tiesībsardze.
Virzot šo lēmumprojektu, "Progresīvie" pauda, ka, par spīti Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Vecāku organizācijas, 94 Latvijas izglītības iestāžu vadītāju un vairāku izglītības ekspertu noraidošajai nostājai izglītības sistēmā vienlaikus ieviest vairākas būtiskas izmaiņas, Indriksone neatkāpās no saviem plāniem virzīt pārmaiņas, kas skars skolēnus un pedagogus jau sāktā mācību gada laikā.
"Indriksone ir ignorējusi arī koalīcijas partneru viedokli un citu valdības locekļu kritiku, kā arī piedāvātos alternatīvos risinājumus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes, kā arī Saeimas Pieprasījumu komisijā," apgalvoja "Progresīvie".
Tāpat partijā paudusi, ka ministre nav spējusi apliecināt, ka pašvaldībām pietiks finansējuma no valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksai pēc 1. septembrī valdībā apstiprinātajām jaunajām izmaiņām finansēšanas modelī "Programma skolā".
"Progresīvie" uzskata, ka Indriksonei jāuzņemas atbildība "par nozarē radīto haosu, kuru viņa aizsāka ar 4. augusta pēkšņo paziņojumu medijos par plašām nesaskaņotām reformām pirms mācību gada sākuma", un prasīja ministres demisiju.
Kā vēstīts, valdība otrdien atbalstīja pretrunīgi vērtētos grozījumus pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos, kas paredz būtiski mainīt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumus.
Tajā pašā laikā jautājums par atteikšanos no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos tiks atstāts nākamajai valdībai.
Jau no šī mācību gada 4.-9. klašu skolēni varēs labot ne vairāk kā trešdaļu no attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Katru uzlabošanai paredzēto vērtējumu varēs uzlabot vienu reizi.
Aprēķinot vienu trešdaļu no summatīvo vērtējumu skaita, piemēros matemātiskās noapaļošanas principu līdz veselam skaitlim. Skolas pašas noteiks konkrēto vērtējumu uzlabošanas kārtību, tostarp to, kurus vērtējumus skolēns var uzlabot, kādā veidā un kad.
1.-3. klašu skolēniem paredzēta iespēja mācību gada laikā uzlabot mācību priekšmetā iegūtos summatīvos vērtējumus, katru no tiem vienu reizi.
Savukārt 4.-9. klasē paredzēts līdzsvarot iespēju pilnveidot mācību rezultātu ar nepieciešamību saglabāt summatīvās vērtēšanas nozīmi. IZM norāda, ka ierobežojums līdz vienai trešdaļai paredzēts, lai vērtējumu uzlabošana nekļūtu par paralēlu atkārtotas vērtēšanas sistēmu.
Skolām būs jānodrošina vienlīdzīgas tiesības uzlabot summatīvos vērtējumus visiem skolēniem neatkarīgi no viņu mācību sasniegumiem vai iepriekš iegūtā vērtējuma. Vērtējuma uzlabošana paredzēta kā mācīšanās procesa turpinājums, to sasaistot ar pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, papildu mācību uzdevumiem, konsultācijām vai citiem skolēna zināšanu un prasmju pilnveides pasākumiem.
Atsevišķa kārtība paredzēta skolēniem ar speciālām vajadzībām, kuriem izstrādāts individuālās izglītības programmas apguves plāns. Viņu summatīvā snieguma uzlabošanas kārtība būs piemērojama atbilstoši individuālajā plānā noteiktajam atbalstam un mācību procesa organizācijai.
Grozījumi arī paredz atteikties no obligāta summatīvo vērtējumu svēršanas principa. Turpmāk pedagogs varēs piemērot summatīvo vērtējumu svarus, ja tas būs pedagoģiski pamatoti, bet konkrēto kārtību noteiks izglītības iestāde.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās skolām būs jāprecizē iekšējā vērtēšanas kārtība. Izglītības iestādes saglabās autonomiju noteikt konkrētu vērtējumu uzlabošanas organizēšanu, taču tām būs jānodrošina objektīvs un skolēna faktiskos mācību sasniegumus atspoguļojošs vērtējums.
Tajā pašā laikā nebūs jāatsakās no minimālā vērtējuma sliekšņa centralizētajos eksāmenos kā nosacījuma pamatizglītības apliecības saņemšanai, kā tas bija paredzēts sākotnēji. Vienlaikus bija paredzēts saglabāt 20% slieksni latviešu valodas un matemātikas centralizētajos eksāmenos kā nosacījumu uzņemšanai 10. klasē.
IZM piedāvātā vērtēšanas reforma izpelnījās gan koalīcijas partneru, gan nozares organizāciju kritiku, jo tika virzīta steigā. Partneri aicināja reformu vispirms izdiskutēt. Iepriekš valdība šī jautājuma skatīšanu vairākkārt atlika.
