Ministrs uzskata, ka situācija, kad aizsargājamā dabas teritorijā vienlaikus iet bojā liels dzīvnieku skaits, sabiedrībā rada pamatotus jautājumus, uz kuriem kompetentajām iestādēm jāsniedz skaidras atbildes.
Inspektori: bojā gājuši galvenokārt veci dzīvnieki
Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori, apsekojot ganību teritoriju, secinājuši, ka lielākoties bojā gājuši vecāka gadagājuma dzīvnieki, kas jau bija pārsnieguši bioloģiskā vecuma slieksni. No dabas procesu viedokļa šāds “atbirums” pussavvaļas populācijā tiek uzskatīts par normālu dzīves cikla daļu.
Plašāka sabiedrības uzmanība notikumam tika pievērsta pēc tam, kad sociālajos tīklos tika publicēti attēli ar bojā gājušiem dzīvniekiem, apgalvojot, ka teritorijā notiek masveida bojāeja. Publiski izskanējis, ka vienā apsekošanas reizē varētu būt saskaitīti vairāk nekā 40 dzīvnieku līķi.
Dunduru pļavas – dabas atjaunošanas projekts
Dunduru pļavās lielā aplokā ganās taurgovis un Konik šķirnes zirgi – dzīvnieki, kas selekcionēti ar mērķi pēc iespējas līdzināties savvaļas priekštečiem un spēt dzīvot minimālas cilvēka iejaukšanās apstākļos.
Teritorija pazīstama arī ar vienu no pirmajiem upju atjaunošanas projektiem Latvijā – tajā no meliorācijas grāvja izveidota dabiskam tecējumam pietuvināta Slampe. Dunduru pļavas apsaimnieko Ķemeru nacionālā parka fonds, kura ieņēmumi 2024. gadā pārsniedza izdevumus, liecina publiski pieejamā finanšu informācija.
Taurgovju statusa jautājums aktuāls jau gadiem
PVD atzīmē, ka diskusijas par taurgovju juridisko statusu Latvijā notiek jau vairākus gadus. Eiropas Komisija iepriekš norādījusi – dalībvalstīm pašām ir tiesības noteikt, kā klasificēt šādus dzīvniekus. Latvijā spēkā esošais dabas aizsardzības plāns tos faktiski pielīdzina savvaļas dzīvniekiem, kuru populāciju dienests ikdienā neuzrauga, izņemot infekcijas slimību kontroles gadījumus.
Izmeklēšana par konkrēto gadījumu turpinās, un iestādes sola sabiedrību informēt par secinājumiem, tiklīdz tie būs zināmi.
