“Rail Baltica” kilometrs kļuvis pārāk dārgs – izmaksām uzliek griestus

“Rail Baltica” izmaksas pēdējos gados augušas vairākkārt, un arvien skaļāk izskan jautājums, cik dārgu projektu Latvija vēl var atļauties. Pēc valdības ārkārtas sēdes premjers Andris Kulbergs paziņoja par jaunu pieeju, kurai turpmāk būtu jāierobežo pamattrases sadārdzināšanās.

“Rail Baltica” kilometrs kļuvis pārāk dārgs – izmaksām uzliek griestus
Foto: Publicitātes

Lēmums skar vienu no būtiskākajiem projekta izmaksu posteņiem un paredz daudz stingrāku robežu nekā līdz šim praksē pieredzētais.

Valdība noteikusi, ka viena “Rail Baltica” pamattrases kilometra izmaksas nedrīkstēs pārsniegt 20 miljonus eiro, pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja premjers Andris Kulbergs (AS).

Līdz šim viena kilometra izmaksas sasniegušas 28–32 miljonus eiro. Jaunajos izmaksu griestos iekļauta sliežu izbūve, elektrifikācija un signalizācija, taču ne lielās infrastruktūras būves un vilcieni.

Kulbergs norādīja, ka lēmums pieņemts, balstoties uz neatkarīgu konsultantu aprēķiniem.

“Tās ir pamattrases izmaksas, tur nav iekšā vilcienu,” sacīja premjers.

Plāno vienu sliežu ceļu

Valdība atbalstījusi arī “Rail Baltica” pirmās kārtas minimālo tvērumu. Tas paredz sākotnēji izbūvēt vienu sliežu ceļu, vienlaikus saglabājot iespēju nākotnē izbūvēt otru.

Pirmajā kārtā paredzētas arī ne vairāk kā četras reģionālās stacijas.

Satiksmes ministrijai līdz decembrim, piesaistot konsultantus, jāizstrādā minimālais projekta scenārijs un jāprecizē pirmās kārtas faktiskās izmaksas.

“Ar minimālākajiem resursiem ir jāsaprot, kā var nonākt pie funkcionāla dzelzceļa,” uzsvēra Kulbergs.

Kritizē noslēgto būvniecības līgumu

Premjers arī kritizēja 2023. gada decembrī ar pilnsabiedrību “E.R.B. Rail JV” noslēgto pamattrases būvniecības līgumu.

Pēc Kulberga teiktā, līgums Latvijai ir neizdevīgs, jo arī laikā, kad būvdarbi nenotiek, jāmaksā kompensācijas par dīkstāvi, bet projekta izmaksas turpina pieaugt.

Baltijas valstis vienojušās meklēt tehniski minimālāko risinājumu, kas ļautu pabeigt funkcionālu dzelzceļa savienojumu un samazināt projekta izmaksas par vairākiem miljardiem eiro.

Prasīs 10 miljardus no ES

Baltijas valstis plāno Eiropas Komisijai kopīgi norādīt, ka nākamajā Eiropas Savienības finansēšanas periodā “Rail Baltica” īstenošanai nepieciešami 10 miljardi eiro.

Pirmās kārtas pabeigšanas termiņš pagarināts līdz 2034. gadam.

Pašlaik tiek lēsts, ka “Rail Baltica” pirmā kārta Baltijā varētu izmaksāt 14,3 miljardus eiro, no kuriem Latvijā nepieciešami aptuveni 5,5 miljardi eiro. Indeksācijas dēļ Latvijas izmaksas varētu sasniegt aptuveni sešus miljardus eiro.

Visa “Rail Baltica” projekta izmaksas Baltijā tiek lēstas līdz 23,8 miljardiem eiro. Salīdzinājumam — 2017. gadā projekta izmaksas tika prognozētas 5,8 miljardu eiro apmērā.

Ziņas

Vairāk