Kā novēroja aģentūra LETA, svecītes iedegt nāca gan pieaugušie, gan ģimenes ar bērniem, gan klašu kolektīvi skolotāju pavadībā. Bērni nolika svecītes un fotografējās. Svecītes nolikt nāca arī ārzemnieki.

Cilvēki krastmalā vairākās vietās dziedāja tautasdziesmas un karavīru dziesmas.

Zālienā ielas malā bija saspraustas lāpas, kas bija izmantotas lāpu gājienā. Agrāk Lāčplēša dienas novakarē vairāki simti patriotiski noskaņotu cilvēku tika devušies lāpu gājienā no Brāļu kapiem uz Brīvības pieminekli, kur kopā ar vīru kopu "Vilki" dziedāja valsts himnu "Dievs, svētī Latviju" un karavīru dziesmas.

Pēc dziesmas "Daugav' abas malas" izpildīšanas lāpu gājiena dalībnieki devās uz 11. novembra krastmalu, kur tika palaists uguns plosts Daugavā un tika turpināts dziedāt dziesmas.

Liels skaits cilvēku Latvijas brīvības cīnītājus bija ieradušies godināt arī Brāļu kapos.

Lāpu gājieni un svecīšu iedegšana brīvības cīnītāju godināšanai šodien notika arī citviet Latvijā gan pilsētās, gan pagastos.

Pie Rīgas pils intervijā Latvijas Televīzijai Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica, ka ikdienā ir grūti iedomāties, kā cilvēki rīkotos, ja iestātos krīze. Taču viņš ir pārliecināts par tautas spēju mobilizēties.

Prezidents atgādināja atmodas un barikāžu laikus, kad cilvēki sevi atrada ļoti ātri un devās aizstāvēt valsti.

"Arī ikdienā, kad vajadzīga palīdzība, mēs mobilizējamiems," teica prezidents, atgādinot par pēdējo stipro vētru, pēc kuras dienesti strādāja dienu un nakti.

Prezidents pauda pārliecību par sabiedrības spēju krīzes brīdī tikt galā, taču krīzēm ir jāgatavojas.

Iepriekš Rinkēvičs, sveicot Latvijas sabiedrību Lāčplēša dienā, vēlēja ikvienam ikdienas steigā saskatīt svarīgāko mērķi - drošu, brīvu un demokrātisku Latviju.

"Šodien mēs atceramies Latvijas Neatkarības karu un pieminam mūsu varoņus, kuri cīnījās par brīvu Latviju. Viņu varonība un apņēmība vēl aizvien iedvesmo mūs pakāpties augstāk, skatīties tālāk un sargāt valsts neatkarību stiprāk," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents izteica pateicību karavīriem un zemessargiem, sabiedrotajiem un ikvienam, kurš tur godā Latvijas brīvības cīnītāju vērtības, kā arī ikvienam, kurš rūpējas par drošību savās mājās, novadā un Latvijā.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums - Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi - "Par Latviju".

Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.