Monitoringa ietvaros, kurā tika iesaistīti iedzīvotāji no visas Latvijas, kopumā tika izmeklēti 129 grauzēji (peles, žurkas un ūdensžurka) visā Latvijas teritorijā. Rezultāti liecina par augstu zoonožu (infekcijas slimības, ar kurām var slimot gan cilvēki, gan dzīvnieki ) izplatību gan pilsētvidē, gan lauku apvidū.

“Iegūtie dati apstiprina, ka grauzēji ir nozīmīgs infekciju rezervuārs. Augstā leptospirozes izplatība grauzēju populācijā sniedz skaidrojumu iepriekš novērotajam saslimstības pieaugumam cilvēku vidū. Jāņem vērā, ka infekcijas ierosinātāji vidē var nonākt ar grauzēju izdalījumiem, tādēļ inficēšanās risks pastāv gan saskarē ar piesārņotu ūdeni, gan lietojot uzturā nepietiekami apstrādātus produktus, kas glabāti grauzējiem pieejamās vietās" uzsver “BIOR” direktore Olga Valciņa.

Laboratoriskajās analīzēs grauzēju paraugi tika izmeklēti uz vairāku zoonotiski nozīmīgu baktēriju, vīrusu un parazītu klātbūtni, izmantojot molekulārās, seroloģiskās un parazitoloģiskās metodes.

Monitoringā konstatēta arī hanta vīrusu cirkulācija – 7,0% grauzēju noteikts pan-hantavīruss, tostarp identificēts cilvēkiem potenciāli bīstamais Dobrava–Belgrade hantavīruss. Savukārt Laima slimības ierosinātāji biežāk konstatēti žurkām. Atsevišķos gadījumos grauzējiem noteiktas arī toksoplazmozes antivielas un zoonotiski nozīmīgais pundurlentenis (Hymenolepis nana). Vienlaikus monitoringa laikā netika konstatēti tularēmijas, hepatīta E, Q drudža un trihinelozes ierosinātāji, kas liecina par šo infekciju neesamību izmeklētajās grauzēju populācijās monitoringa periodā.

Kā iedzīvotājiem pasargāt sevi?

Zoonožu ierosinātāju nonākšanu cilvēka organismā var būtiski mazināt, ievērojot standarta profilakses pasākumus:

  * Pārtikas drošība. Rūpīgi mazgāt augļus un dārzeņus, kas glabāti pagrabos vai dārzā.

  * Higiēna. Regulāri mazgāt rokas, īpaši pēc darba dārzā vai saskares ar iespējamām grauzēju uzturēšanās vietām. Strādājot dārzā, lietot cimdus, lai samazinātu iespēju, ka slimību ierosinātāji iekļūst caur ādas brūcēm.

  * Deratizācija. Veikt regulārus grauzēju apkarošanas pasākumus savos īpašumos.

  * Pievērst uzmanību simptomiem. Ja pēc saskares ar grauzējiem vai to vidi parādās drudzis, muskuļu sāpes vai slikta dūša, nekavējoties vērsties pie ārsta.