VM pārstāvis Oskars Šneiders skaidro, ka augstāka līmeņa slimnīcās - reģionālajā un klīnisko universitātes slimnīcu līmenī - nepieciešamais ārstu skaits šajās nodaļās gan ir lielāks. Prasība nodrošināt vismaz vienu līdz divu ārstu nepārtrauktu dežūru attiecas uz lokālā līmeņa slimnīcām.
VM uzsver, ka piedāvātais priekšlikums sagatavots sadarbībā ar slimnīcām individuālās sarunās, uzklausot pašu slimnīcu redzējumu un attīstības iespējas, kā arī salāgojot to ar veselības politikas veidotāju redzējumu.
VM sarunās informējusi par plānotu finansējuma pārdali. Pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu finansējuma pārskatīšanas daļu līdzekļu plānots novirzīt dežūrārstu nodrošināšanai, observācijas pakalpojumiem, ambulatorās aprūpes pieejamības uzlabošanai un stacionāro pakalpojumu tarifu pārskatīšanai.
Sanāksmes dalībnieki apsprieduši arī cilvēkresursu pārkārtošanu. Mērķis ir pielāgot speciālistu pieejamību reālajai pacientu plūsmai, daļu speciālistu no uzņemšanas nodaļas pārdalot uz dežūrārstu darbu. VM norāda, ka šādas izmaiņas ļaušot efektīvāk izmantot ārstniecības personālu, vienlaikus stiprinot pacientu aprūpi nodaļās un observācijā.
Patlaban tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksas kārtību, paredzot, ka jaunā kārtība - pārskatītie slimnīcu līmeņi un neatliekamās palīdzības nodaļu darbības kritēriji - varētu stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) pēc sarunas ar slimnīcu pārstāvjiem atzīmē, ka pacientu drošība un pakalpojumu kvalitāte ir galvenais pārmaiņu fokuss slimnīcu tīklā. Pēc viņa paustā, šīs izmaiņas stiprināšot veselības aprūpes kvalitāti un drošību visā Latvijā, vienlaikus saglabājot visas valsts slimnīcas.
Ar katru reģionu individuāli pārrunāti piemērotākie risinājumi, ņemot vērā pierobežas un vietējo iedzīvotāju vajadzības, paudis ministrs. Pārmaiņu mērķis esot skaidra un saprotama sistēma, kur ikviens pacients zina, kur saņemt sev nepieciešamo palīdzību, atgādina Abu Meri.
Tikšanās laikā pārrunāti arī plānotie pilotprojekti, tostarp kopējā finansējuma jeb "bulk financing" modelis vidēja izmēra slimnīcā un sadarbības teritoriju pieejas izmēģinājums, lai praktiski pārbaudītu jauno organizācijas modeli.
VM atzīmē, ka sanāksmes laikā nozares pārstāvji pauduši arī bažas par atsevišķiem risinājumiem, piemēram, par pakalpojumu profilu izmaiņām un finansējuma ietekmi uz konkrētām ārstniecības iestādēm. Ministrija uzsver, ka turpinās dialogu ar nozari, lai nodrošinātu sabalansētu un ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas attīstību visā Latvijā.
Kā vēstīts, LSB martā prasīja atkārtoti apturēt slimnīcu tīkla reformas virzību, pamatojot savu nostāju ar to, ka tā nerisina ne finansējuma, ne darbaspēka trūkumu.