Vai Stopiņu pagasta iedzīvotāji zina, kādas kvalitātes gaiss ir viņu dzīvesvietas apkārtnē? Lai gan teritorijā un tās tuvumā darbojas vairāki atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības uzņēmumi, Ropažu novadā nav nevienas valsts gaisa kvalitātes monitoringa stacijas. Tagad platformā “ManaBalss” sākta iniciatīva, kurā pašvaldībai pieprasa beidzot ieviest neatkarīgus gaisa kvalitātes mērījumus un tiem paredzēt finansējumu 2027. gada budžetā.
Iniciatīvas autori vērš uzmanību uz to, ka Stopiņu pagastā koncentrējas ievērojama daļa novada piesārņojošo darbību. Ropažu novada attīstības programmā norādīts, ka šajā teritorijā atrodas 71–74% novada stacionāro emisiju avotu. Turklāt 2019. un 2020. gadā Stopiņu pagastā radīti 84% no novada stacionāro avotu kopējā emisiju apjoma.
Taču šie skaitļi vēl neatbild uz galveno jautājumu – cik piesārņots patiesībā ir gaiss, ko ikdienā elpo apkārtnes iedzīvotāji?
Atkritumu poligons, rūpniecība un jauni projekti
Stopiņu pagastā un tā apkārtnē atrodas vairāki potenciāli gaisa piesārņojuma avoti. To vidū ir atkritumu poligons “Getliņi”, uzņēmuma “CEMENT TRADE” darbība Granīta ielā 15, kā arī dažādi atkritumu apsaimniekošanas projekti Rumbulā.
Tikmēr tuvākajos gados apkārtnē varētu parādīties arī jaunas lielas atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudas.
Dreiliņos, īpašumā “Mežinieki”, paredzēta atkritumu reģenerācijas koģenerācijas stacija ar aptuveni 65 megavatu jaudu, kurā gadā plānots sadedzināt līdz 150 000 tonnu atkritumu. Savukārt Aconē, netālu no Ropažu novada robežas, līdzīgu projektu plāno uzņēmums “Gren Latvija”.
Iniciatīvas autori uzskata, ka, vērtējot šādu projektu ietekmi, nepietiek aplūkot katru piesārņojuma avotu atsevišķi. Jāņem vērā arī visu apkārtnē esošo uzņēmumu radītā kopējā slodze.
Vēlas, lai pašvaldība parūpējas par reāliem mērījumiem
Iniciatīvā prasīts Ropažu novada pašvaldībai 2027. gada budžetā paredzēt finansējumu neatkarīgas gaisa kvalitātes monitoringa programmas izstrādei un ieviešanai. Pirmo monitoringa staciju vai stacijas iecerēts izvietot Stopiņu pagastā, pēc iespējas tuvāk dzīvojamajām teritorijām.
Plānots, ka īpašas iekārtas nepārtraukti mērītu gaisā esošo smalko putekļu daļiņu PM10 un PM2.5, slāpekļa dioksīda, sēra dioksīda un citu vielu koncentrāciju. Papildus tiktu veiktas laboratoriskās analīzes, lai pārbaudītu arī smago metālu un dioksīnu klātbūtni.
Svarīgi, ka mērījumu rezultāti būtu publiski pieejami pašvaldības tīmekļvietnē. Tādējādi iedzīvotāji varētu sekot līdzi gaisa kvalitātei, bet būtiska piesārņojuma vai noteikto robežvērtību pārsniegšanas gadījumā tiktu nodrošināta arī brīdināšana.
Vairāk nekā 14 000 iedzīvotāju varētu iegūt skaidrību
Iniciatīvas īstenošana ļautu vairāk nekā 14 000 Stopiņu pagasta iedzīvotāju uzzināt, kāds gaiss ir viņu dzīvesvietas apkārtnē. Tas būtu īpaši svarīgi ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar elpceļu vai sirds un asinsvadu slimībām.
Turklāt ilgtermiņa mērījumi palīdzētu pašvaldībai pieņemt pamatotākus lēmumus par jauniem piesārņojošās darbības projektiem, ņemot vērā jau esošo gaisa piesārņojumu.
Monitoringu iecerēts finansēt no pašvaldības budžeta, prioritāri izmantojot dabas resursu nodokļa ieņēmumus.
Iniciatīva platformā “ManaBalss” publicēta 6. novembrī, un tās pārstāve ir Sigita Veide. Pašlaik tā tiek izskatīta. Publicēšanas brīdī iniciatīvu bija parakstījuši 369 cilvēki, lai gan nepieciešami vismaz 300 paraksti.
Ar iniciatīvas pilno tekstu un tās prasībām iespējams iepazīties platformā “ManaBalss”: https://manabalss.lv/i/4345.
