Mežsaimnieciskās darbības liegums attiecas uz visām ĪADT, kurām nav izstrādāti teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Ja konkrētās ĪADT mežsaimnieciskās darbības ierobežojumam noteikti citi termiņi, tie minēti teritorijas individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos.
Lieguma laikā ĪADT atļauts veikt tikai meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, kā arī zāģēt un novākt bīstamos kokus, kas apdraud cilvēku drošību vai infrastruktūru. Kokmateriālu izvešana ir pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumos augsnes sasaluma apstākļos, ja saņemta rakstiska pārvaldes atļauja.
“Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā ir izveidotas, lai saglabātu unikālas dabas vērtības, tostarp aizsargātu nozīmīgas putnu ligzdošanas vietas, kas citviet var izzust. Tāpēc putnu ligzdošanas sezonā šajās teritorijās tiek ierobežota mežsaimnieciskā darbība, kas pavasarī rada būtisku apdraudējumu dabas daudzveidībai. Tehniskais troksnis biedē ligzdojošos putnus, liekot tiem pamest ligzdas, kā rezultātā olas atdziest vai mazuļi aiziet bojā. Tieša koku ciršana var fiziski iznīcināt ligzdas, kā arī perējumus, jo mazuļi briesmu gadījumā vēl nav spējīgi aizbēgt,” skaidro pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vecākā eksperte Elīna Immure.
Par noteikumu pārkāpšanu paredzēti naudas sodi – fiziskām personām no 30 līdz 1000 eiro, bet juridiskām personām tie var sasniegt pat 2400 eiro. Lai gan obligātais liegums attiecas uz valsts īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, DAP aicina ikvienu meža īpašnieku būt atbildīgam un pārtraukt saimniecisko darbību savos īpašumos līdz pat augustam, tādējādi saudzējot dabu arī ārpus aizsargājamām zonām.
ĪADT Latvijā ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību tajās, atgādina DAP. Šobrīd Latvijā izveidotas 760 ĪADT, kuras atkarībā no to izveides mērķa iedala astoņās grupās: nacionālie parki, biosfēras rezervāts, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi, dabas rezervāti, dabas pieminekļi jeb alejas, dendroloģiskie stādījumi, ģeoloģiskie vai ģeomorfoloģiskie objekti un aizsargājamās jūras teritorijas.
