Pētniecības projekta ietvaros uz Vidzemes šosejas (A2) Ropažu novadā pie Rīgas robežas (12,88–13,48 km) kreisajā brauktuvē eksperimentālos nolūkos ieklāts asfalta maisījums, kurā daļa bitumena aizstāta ar bioloģiskas izcelsmes piedevām, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).
Projektu realizē SIA "Vianova" un atbalsta LVC. Lai pētījumam piešķirtu praktisku nozīmi, asfalta maisījumus ir jāieklāj eksperimentālā posmā, lai reālos ekspluatācijas apstākļos veiktu monitoringu.
Pētniecības projekta mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgus asfaltbetona maisījumus ar samazinātu CO2 pēdas nospiedumu, vienlaikus saglabājot to ekspluatācijas īpašības salīdzināmā līmenī ar tradicionālajiem asfaltbetona maisījumiem. Projektā plānots izstrādāt un testēt sešus dažādus siltos asfaltbetona maisījumus.
SIA "Vianova" Ražošanas daļas vadītājs Rolands Īzaks norāda: “Šis eksperimentālais posms ir starptautiskas sadarbības rezultāts, kurā apvienotas Latvijas un ārvalstu partneru zināšanas, pētniecības pieredze un tehnoloģiskās kompetences. Projekta ietvaros laboratorijā izstrādātie asfalta maisījumi ar samazinātām CO₂ emisijām uzrādīja ar tradicionālajiem asfalta maisījumiem salīdzināmu veiktspēju. Eksperimentālais posms ļaus novērtēt šo risinājumu ilgmūžību reālos ekspluatācijas apstākļos. Ilgtspējai ceļu būvniecībā vienmēr jābūt pamatotai ar pierādītu veiktspēju.”
LVC Autoceļu kompetences centra Pētniecības vadības un attīstības daļas projektu vadītājs Jānis Baumanis skaidro: "Šajā projektā mums ir iespēja reālos ekspluatācijas apstākļos vienlaikus pārbaudīt vairākas asfaltbetona ražošanas tehnoloģijas, kurām varētu būt potenciāls samazināt gan energoresursu patēriņu, gan ražošanā radītās emisijas. Posma izvēle nav nejauša gan no tā tehniskā stāvokļa, gan noslodzes viedokļa – augsta satiksmes intensitāte ir piemērota tam, lai dažu gadu laikā varētu novērtēt, kā šie maisījumi noveco un kalpo salīdzinājumā ar tradicionālajiem asfalta maisījumiem."
Konkrētais A2 posms izvēlēts, ņemot vērā tā seguma stāvokli un noslodzi, tajā izveidojušās gan šķērsplaisas, gan garenplaisas un plaisu tīkli, sākušies lokāli izdrupumi. Vienlaikus tas ir viens no noslogotākajiem ceļa posmiem valstī. 2025. gadā vidējā diennakts satiksmes intensitāte pārsniedza 40 tūkstošus transportlīdzekļu, un aptuveni astotdaļa no tiem bija kravas transportlīdzekļi, stāsta LVC.
600 metru garajā posmā vecais segums nofrēzēts 10 cm dziļumā, tā vietā ieklāta 6 cm bieza saistes kārta un 4 cm bieza dilumkārta. Eksperimentālais segums ieklāts tikai labajā joslā, kas uzņem lielāko daļu kravas transporta slodzes. Kopumā izmantoti seši atšķirīgi asfalta maisījumu tipi, kuros dažāds ir bitumena, biosaistvielas un reciklētā asfalta saturs. Būvnieks šim eksperimentālajiem darbiem nodrošinās tādu pašu garantiju kā citos seguma atjaunošanas objektos – trīs gadi. Projekts netiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.
2024. gadā arī pētniecības projekta ietvaros uz Vidzemes šosejas Ropažu novadā pie Rīgas robežas (12,43.–12,88. km) kreisajā brauktuvē eksperimentālos nolūkos tika ieklāts asfalta maisījums, kurā daļa bitumena tika aizstāta ar lignīnu. Šobrīd šajā posmā nav novēroti defekti, kurus varētu saistīt ar lignīna piedevu vai reciklētā asfalta saturu maisījumos. Tomēr tieši ilgmūžība ir viens no galvenajiem riskiem, kas tiek minēts saistībā ar lignīna izmantošanu, tāpēc LVC posma stāvokli turpinās novērot ilgtermiņā, jo būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar tradicionālo segumu var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem, norāda LVC.
