Šķirošanas centra vadītājs Andrejs Oņiščenko ekskursijas laikā parāda, kas notiek ar atkritumiem uzreiz pēc tam, kad atkritumu vedējs ar lielu būkšķi tos izgāž dzeltenā konteinera saturu šķirošanas centrā, un skaidro, kā derīgie materiāli pārvēršas glītās, pustonnu smagās ķīpās. Pa ceļam novēroju gan apbrīnojami veiklo darbinieku roku darbu, gan bīstamas “dāvaniņas”, ko cilvēki mēdz izmest tam neparedzētās vietās.
Lūk, kā viss notiek!
Viss sākas izkraušanas zonā, kur atkritumu vedēja vadītājs izber dzeltenā konteinera sastāvu, tas ir, jaukto iepakojumu. Galvenais uzdevums ir atdalīt to atsevišķi pa atkritumu frakcijām jeb veidiem, lai katru materiālu sapakotu un nodotu tālāk pārstrādei. Pēc tam atkritumi tiek ievietoti padošanas bunkurā ar “staigājošo grīdu” un rotējošu trumuli priekšā. Nonākot līdz tam, sablīvētais materiāls atdalās un vienmērīgi izplatās pa šķirošanas līniju.
Kad atkritumi nonāk pirmajā šķirošanas modulī, darbinieku uzdevums ir izņemt visu, tostarp plēves, savilcējlentes, virves un pat metāla drātis vai troses, kas var aptīties apkārt šķirošanas līnijām, iekārtām un apstādināt vai nopietni apgrūtināt to darbību.
Viss materiāls nonāk šajā iekārtā, kurā ar zobratu palīdzību tiek atdalīts. Lielā frakcija nonāk augšējos slāņos, viss, kas ir mazāks, sakrīt zemāk.
Materiāls, kas nonāca augšējos slāņos, pa lenti tiek nogādāts šajā modulī, kur darbinieki manuāli atdala caurspīdīgo plēvi no krāsainās, kā arī atlasa kartonu. Jāpiebilst, ka sašķirots kartons ir vislielākā atkritumu plūsma šajā centrā, otrs ir dažādu veidu plēve – caurspīdīgā un krāsainā, ko tālāk nodod pārstrādei, un no tās veido polietilēna granulas, no kurām ražo jauno plēvi un, piemēram, atkritumu vai pirkumu maisiņus un citu iepakojumu.
Nākamajos šķirošanas moduļos notiek atlikušā materiāla šķirošana. No atvesta jaukta iepakojuma jāizšķiro visu veidu plastmasas iepakojums: PET pudeles, papīrs, TetraPak iepakojums u. c. Darbinieku uzdevums ir izņemt visu derīgo materiālu no kopējās plūsmas.
Pirms presēšanas ir vēl viens kvalitātes pārbaudes posms. Šeit nonāk pilnīgi viss, tostarp autiņbiksītes, tekstilizstrādājumi un pat depozīta iepakojums. Nederīgais materiāls tiek smalcināts un nogādāts, piemēram, uz “Schwenk Latvija”, kur tas tiek izmantots kā kurināmais cementa ražošanas procesā.
Uzņēmuma attīstības plānos ir uzstādīt jaunākas automatizētas līnijas ar optiskiem sensoriem, kas ļaus minimizēt manuālo šķirošanu, kā arī šķirot vēl veiksmīgāk un lielāku apjomu.
Smalkais materiāls tiek izlaists caur magnētu, līdz ar to metāla korķīši, burku vāciņi un bundžas jeb skārdenes nonāk šeit. Pēc tam materiālu sašķiro un nodod tālāk metāllūžņos.
Kad šķirotie atkritumi savākti pietiekami daudz, tos nodod presēšanas zonā.
Vienas sapresētas ķīpas svars ir aptuveni 500–600 kilogramu. Vienā dienā iespējams sapresēt aptuveni 70–90 ķīpu.
Papīrs ir jutīgs materiāls, tāpēc tas tiek turēts iekšā – šķirošanas centrā. Vēlāk tas tiks nogādāts pie kāda no Eiropas pārstrādātājiem, un no tā tiks radīts jauns tipogrāfijas papīrs, no kā ražos jaunas grāmatas, avīzes vai žurnālus.
Diemžēl regulāri dzeltenajos konteineros nonāk arī nolietota elektrotehnika un – galvenais – litija bateriju saturošas ierīces, piemēram, e-cigaretes vai mobilie telefoni. Uzņēmuma pārstāvji par šīm “dāvaniņām” pavisam nav priecīgi, jo pastāv augsts ugunsbīstamības risks – saspiešanās laikā tās var uzliesmot un radīt lielas nepatikšanas. Tāpat dzeltenajos konteineros diemžēl nonāk arī būvgruži.
Dienā šķirošanas centram, kurš strādā katru dienu no plkst. 7.00 līdz 22.00, izbrauc cauri aptuveni 30–40 atkritumu vedēju mašīnu. Svēršanas sistēma ir automatizēta – mašīnas, iebraucot iekšā, tiek nosvērtas, lai saprastu, cik daudz katrs atvedis, un katrai kravai tiek pārbaudīta kvalitāte un sastāva atbilstība.
Viss šķirošanas process tiek rūpīgi kontrolēts – no šīs telpas var mainīt iekārtu ātrumus, regulēt iestatījumus, vērot slīdošās līnijas un materiālus uz tām. Arī visi darbinieki ir acu priekšā.
Sarežģītais, bet vērtīgais “CleanR Industry” šķirošanas centra darbs uzskatāmi parāda, ka sistēma strādā un ir gatava pieņemt arvien lielākus apjomus. Atliek vien katram no mums savā ikdienā pielikt nedaudz vairāk pūļu, lai šķirošana nestu pēc iespējas lielāku labumu gan Latvijas ekonomikai, gan videi kopumā.
