Slimību draudu nav, bet vērtē iespējamu cietsirdību
Kā informēja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga, dienests, reaģējot uz sabiedrībā izskanējušo informāciju, pārbaudīja bojā gājušos dzīvniekus un nekonstatēja infekcijas slimību pazīmes. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka pastāv slimību izplatīšanās risks citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem.
Vienlaikus PVD turpina izvērtēt, vai konkrētajā situācijā nav saskatāmas pazīmes par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par notikušo ir informēta arī Valsts policija, kas uzsākusi resorisko pārbaudi.
Taurgovis uzskatāmas par pussavvaļas dzīvniekiem
PVD skaidro, ka dienests nav vērtējis taurgovju turēšanas apstākļus tādā veidā, kā tas tiek darīts attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem. Saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu 2024.–2036. gadam taurgovis Dunduru pļavās tiek definētas kā pussavvaļas dzīvnieki, kuru galvenais uzdevums ir ganību teritoriju apsaimniekošana un bioloģiskās daudzveidības uzturēšana.
Plānā paredzēts, ka dabiskā dzīvnieku atmiršana šādās teritorijās ir normāla parādība, turklāt dzīvie un kritušie dzīvnieki piesaista plēsējus un veicina īpaši aizsargājamo sugu – piemēram, ērgļu – barošanās iespējas.
Tā kā taurgovis netiek turētas pārtikas ražošanas vajadzībām, uz tām neattiecas vairākas prasības, kas obligātas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanā – piemēram, dzīvnieku novietņu nodrošināšana, regulāra veterinārā aprūpe vai obligāta līķu savākšana pārtikas aprites drošības nolūkos. PVD uzsver – ja šīs prasības tiktu pilnībā piemērotas, pussavvaļas ganību uzturēšanas modelis šādās teritorijās nebūtu iespējams.
Inspektori: bojā gājuši galvenokārt veci dzīvnieki
Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori, apsekojot ganību teritoriju, secinājuši, ka lielākoties bojā gājuši vecāka gadagājuma dzīvnieki, kas jau bija pārsnieguši bioloģiskā vecuma slieksni. No dabas procesu viedokļa šāds “atbirums” pussavvaļas populācijā tiek uzskatīts par normālu dzīves cikla daļu.
Plašāka sabiedrības uzmanība notikumam tika pievērsta pēc tam, kad sociālajos tīklos tika publicēti attēli ar bojā gājušiem dzīvniekiem, apgalvojot, ka teritorijā notiek masveida bojāeja. Publiski izskanējis, ka vienā apsekošanas reizē varētu būt saskaitīti vairāk nekā 40 dzīvnieku līķi.
Kā liecina informācija Ķemeru nacionālā parka mājaslapā, Dunduru pļavās lielā aplokā ganās taurgovis un Konik zirgi. Šīs dzīvnieku šķirnes ir īpaši izveidotas dzīvei savvaļā un ir ļoti tuvas saviem sen izmirušajiem senčiem - tauriem un tarpāniem.
Taurgovis jeb Heka govis ir šķirne, kas radīta Vācijā 20. gadsimta sākumā, mēģinot dažādu govju šķirņu krustošanas rezultātā iegūt izmirušajiem tauriem līdzīgus dzīvniekus. Šai govju šķirnei ir raksturīga spēja izdzīvot savvaļā, tajā skaitā aizstāvēties pret plēsējiem.
Konik zirgu šķirne ir radīta Polijā. Līdzīgi kā taurgovis, šķirne tika radīta mērķtiecīgi krustojot dažādas zirgu šķirnes, lai iegūtu izmirušajiem savvaļas zirgiem līdzīgus dzīvniekus.
Dunduru pļavas ir vieta, kur realizēts pirmais upju atjaunošanas projekts Latvijā. Tā gaitā no dziļa un taisna meliorācijas grāvja izveidota līkumota upīte - Slampe.
Dunduru pļavas apsaimnieko Ķemeru nacionālā parka fonds.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka 2024. gadā Ķemeru nacionālā parka fonda ieņēmumi bija kopumā 214 524 eiro apmērā, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2023. gadā, tostarp saņemtās dotācijas un subsīdijas veidoja 9782 eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums bija 24 593 eiro. Fona ienākumi 2024. gadā par 55 652 eiro pārsniedza izdevumus.
