Iepriekš Pārtikas un veterinārais dienests, pārbaudot ziņojumus par mirušām taurgovīm, konstatēja, ka dzīvniekiem nav infekcijas slimību pazīmju un epizootijas draudi nepastāv. Ķemeru Nacionālā parka fondā norāda, ka dzīvnieku bojāeja dabiskos apstākļos nav nekas neparasts, tomēr šogad bargās ziemas dēļ kritušo skaits bijis lielāks. Dzīvnieki tiekot piebaroti, un arī ūdens tiem nodrošināts.

Ķemeru nacionālā parka fonda vadītāja Anda Liepas fonds nodrošina Dunduru pļavās mītošo taurgovju un zirgu uzraudzību. Liepa sacīja, ka dzīvnieku bojāeja nav nekas īpašs. "Te viņi dzīvo un te viņi mirst," komentēja fonda vadītājs, skaidrojot, ka šogad, ņemot vērā bargo ziemu, kritušo skaits ir lielāks nekā parasti.

Pēc viņa paustā, tas neesot nekas ārkārtējs. Dzīvnieki tiekot piebaroti, arī ūdens viņiem tiekot nodrošināts. Liepa noliedza, ka ūdens pļavās būtu piesārņots, lai gan, protams, palu ūdeņi var saturēt dažādus piejaukumus.

Fonda pārstāvis stāstīja, ka bojā var aiziet arī kāds no jaunuļiem, kas barojas ar mātes pienu gadījumā, ja mirst pati māte. Tā arī esot ierastā prakse.

Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi par notikušo, dzīvnieku līķus no pļavām plānots izvest. Liepa gan atzina, ka tas būs liels izaicinājums, jo pļavas ir mitras, speciālais transports tajās iebraukt nevarēs, tāpēc līķi ar traktortehnikas palīdzību būs jāatgādā tuvāk ceļam, bojājot zemsedzi.

Dunduru pļavās līdz šim mita aptuveni 130 taurgovis un 100 zirgi, un, pēc fonda aplēsēm, bojā gājusi apmēram piektdaļa taurgovju ganāmpulka.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka par dzīvnieku labturību atbild zemes nomnieks – Ķemeru Nacionālā parka fonds. Tikmēr aktīvistu grupa vērsusies pie Valsts prezidenta un Saeimas, aicinot izvērtēt notikušo un noteikt skaidrāku atbildību par pussavvaļas dzīvnieku aizsardzību.

Inspektori, apsekojot teritoriju, secinājuši, ka lielākoties bojā gājuši veci dzīvnieki, tāpēc no dabas procesu viedokļa šāds atbirums var tikt uzskatīts par dabisku dzīves cikla daļu.