Vairāk nekā puse jeb 56% Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju nezina par atkritumu poligona "Getliņi" piepildījuma problēmu, šodien, atsaucoties uz aptaujas datiem, žurnālistiem sacīja poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" korporatīvās komunikācijas vadītājs Edgars Butāns.
Savukārt 45% aptaujāto iedzīvotāju sagaida, ka Latvijā varētu izveidot jaunu atkritumu poligonu, 43% uzskata, ka tad, kad "Getliņi" būs pilni, atkritumu izvešana sadārdzināsies, 28% uzskata, ka "Getliņu" kapacitātes izsmelšanas brīdī atkritumus varētu vest uz citiem poligoniem, bet 22% domā, ka "Getliņu" poligonu varētu paplašināt.
Tāpat aptaujā jautāts par iespējamiem risinājumiem poligona problēmai, minēja Butāns, norādot, ka 53% aptaujāto iedzīvotāju sagaida, ka atkritumi tiks izmantoti lietderīgi, iegūstot no tiem enerģiju, katrs astotais piedāvātu mēģināt paplašināt esošo poligonu un tikai 6% paļautos uz atkritumu šķirošanu bez jaunas infrastruktūras.
Apkopojot aptaujas rezultātus, "Getliņi eko" secina, ka vairāk nekā puse no Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem nezina, ka poligonā "Getliņi" beidzas vieta atkritumiem. Kad "Getliņi" būs pilni, aptaujas respondentu ieskatā reālākais risinājums varētu būt jauna poligona izbūve, kā arī atkritumu izvešana varētu palikt dārgāka. Ja iedzīvotājiem būtu mandāts risināt atkritumu problēmu, tad piedāvājums būtu mēģināt atkritumus izmantot racionāli un iegūt no tiem enerģiju.
Butāns uzsvēra, ka Latvija patlaban atrodas divu lielu izaicinājumu priekšā. Pirmais ir Eiropas Savienības (ES) prasība visām dalībvalstīm, ka līdz 2035. gadam atkritumu poligonos drīkstēs nonākt tikai 10% no nešķiroto sadzīves atkritumu apjoma. Patlaban Latvijā poligonos tiek noglabāti aptuveni 40% atkritumu. Otrs izaicinājums ir poligona "Getliņi" piepildījums, kura atlikusī kapacitāte ļauj tajā apglabāt atkritumus vēl tikai septiņus līdz astoņus gadus.
Butāns lēš, ka pēc aptuveni astoņiem gadiem poligonā "Getliņi" fiziski nespēs nonākt neviena jauna atkritumu krava. Viņš minēja, ka no kopējā atkritumu daudzuma aptuveni 30% ir pārstrādei nepiemēroti un to daudzums turpina pieaugt.
Runājot par jauna poligona izveidi, Butāns norādīja, ka ES kopumā neatbalsta šo ceļu, kā arī "Getliņi eko" ieskatā jauna poligona izveide ir sliktākais variants poligona kapacitātes problēmas risināšanai. Viņš skaidroja, ka poligonā trūdošie bioatkritumi izdala metāna gāzi, kas sasilda planētu, kā arī atkritumu poligonos veidojas dažādām ķīmiskām vielām un smagajiem metāliem piesārņoti notekūdeņi, kas jāattīra.
Turklāt nepārstrādājamie atkritumi, kas tiek noglabāti poligonā, ir vērtīgs resurss, kas patlaban pilnvērtīgi netiek izmantots, kā arī jauns poligons veidos papildu slogu nākamajām paaudzēm, jo arī pēc slēgšanas poligons gadu desmitiem ir jāuzrauga un jāuztur, sacīja "Getliņi eko" pārstāvis.
"Getliņi eko" tiešsaistes aptauju veica 2026. gada oktobrī. Tajā tika aptaujāti 700 Rīgas, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu, Siguldas, Ādažu, Ogres un Bauskas novadu iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Jau ziņots, ka 2025. gadā "Getliņi eko" strādāja ar 45,98 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,9% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 2,4% un bija 3,216 miljoni eiro.
"Getliņi eko" reģistrēta 1997. gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 6 008 569 eiro. Kompānijas kapitālā 97,7% pieder Rīgas domei, bet 2,3% - Ropažu novada domei.
