Saule viensētā. Arī paneļiem vajag akumulatoru

Saules paneļi vairs nav tikai lielu māju īpašnieku izvēle. Tie spēj nodrošināt elektrību arī pirts mājiņai, kurai nav pieslēguma tīklam. YouTube kanāla “Inženieris viensētā” izveidotājs, inženieris Aivis, jau trīs gadus dzīvo ar šādu sistēmu un stāsta, kas strādā, kas ne un kāpēc mūsdienās saules enerģija bez akumulatora ir tikai puse no risinājuma.

Saule viensētā. Arī paneļiem vajag akumulatoru
Inženieris Aivis savu pieredzi un zināšanas licis lietā, lai taptu jauns YouTube kanāls. Uz video filmēšanu viņu īpaši pamudināja nostiprinātais domāšanas veids un saskatītās iespējas. Kanālā “Inženieris viensētā” speciālists publicē pamācību video tiem, kas dzīvo ārpus pilsētas un pat dziļos laukos, bet tomēr, kā smejas, “neplāno atgriezties akmens laikmetā”. Foto: no privātā arhīva

Ne katrai pirtij, dārza mājiņai vai karkasa mājai ir elektrības pieslēgums, un tā ierīkošana var izmaksāt dārgi. Inženieris Aivis šo jautājumu atrisināja ar pilnībā autonomu saules sistēmu, kas strādā jau trīs gadus. Viņš to raksturo ar trim vārdiem – komforts, neatkarība, pašpietiekamība.

Sistēmu veido seši Trina Solar 400 vatu saules paneļi, off-grid invertors, četri 12 voltu gela akumulatori un visvienkāršākais benzīna ģenerators rezervei. Invertors ir tīrs autonoms – ar to nevar nodot elektrību tīklā, tāpēc visa saražotā elektrība paliek īpašniekam. Lai gan uz korpusa ir zīmola uzraksts, iekšā ir klasiska 48 voltu ķīniešu arhitektūra, kādu tirgū pārdod ar simtiem dažādu nosaukumu.

Tā priekšrocība ir – virknē var saslēgt jebkurus četrus 12 voltu akumulatorus un pieslēgt jebkuru ģeneratoru, jo ideāla sinusoīda nav vajadzīga. Saules uzlāde darbojas no 160 voltiem. Taču par trim lietām pārdevēji parasti noklusē: iestatījumu izvēlne ir novecojusi un sarežģīta, paneļu sprieguma diapazons ir šaurs, un garantija ir tikai divi gadi.

Izvēloties paneļus, Aivis iesaka pievērst uzmanību jaudai, izmēram un apvada (bypass) diodēm. Diodes ir īpaši svarīgas, ja kāda paneļa daļa tiek noēnota, jo tās neļauj ēnai samazināt visas virknes ražību.

Gela akumulatorus viņš izvēlējās, jo tie ir aukstumizturīgi, ugunsdroši un salīdzinoši lēti. Realitāte gan izrādījās skarba – biežās slodzēs virs 2 kW tie salīdzinoši ātri degradējas. Risinājums ir vienkāršs: vēl četri paralēli saslēgti akumulatori. Tad slodze uz katru bloku samazinās uz pusi un sistēma kalpo būtiski ilgāk. Šoruden Aivis plāno akumulatorus nomainīt pret jaunākiem modeļiem ar apsildes funkciju, kas darbojas līdz mīnus 20 grādiem.

Sistēma nav perfekta, taču trīs gadu laikā tā ir pierādījusi sevi kā vienkārša, droša un lēta. “Tas ir lielisks risinājums vietās, kur elektrība nav pieejama, ja vien iekārtas izvēlas apzināti un rēķinās ar akumulatoru ierobežojumiem,” secina inženieris.

Kāpēc rēķini var pārsteigt

Situācija ir atkarīga no tā, kad saules paneļi uzstādīti. Tiem, kas tos uzlika pirms vairāk nekā diviem vai trim gadiem, ir neto uzskaite – vasarā saražoto elektrību viņi faktiski uzkrāj tīklā. Savukārt tiem, kas līgumus noslēguši pēdējo divu gadu laikā, ir biržas cenas.

Cilvēki mēdz sūdzēties par lielām izmaksām, taču tās lielā mērā nosaka patēriņš. Ja, piemēram, siltumsūknis patērē 130 kWh dienā, summa var būt iespaidīga. Biežākais iemesls ir tas, ka māja nav nosiltināta līdz galam.

“Mēs varam ielikt vislabāko un dārgāko iekārtu ar vislabākajiem rādītājiem, bet siltums vienkārši aizies prom,” skaidro Aivis.

Otrs iemesls – mājas platība var būt lielāka, nekā iekārta spēj efektīvi apsildīt.

Palīdzēt var tarifu laika periodi. Sadales tīklā ir noteiktas četras stundas naktī un četras stundas dienā ar lētāku cenu – ap 6 centiem. Šajās stundās ziemā var uzlādēt akumulatoru un izmantot uzkrāto elektrību pārējā laikā. To var darīt jau tagad.

mceu_41973501211791450429225.jpg

Kanāla izveidotājs, inženieris Aivis, ir pārliecināts, ka ikviens spēj radīt pats savu, komfortablu un no citiem neatkarīgu dzīves telpu. Arvien vairāk cilvēku vēlas saprast, kā apvienot dabas tuvumu ar mūsdienu tehnoloģijām un kā strādāt viedāk, nevis smagāk. Tāpēc viņš labprāt dalās zināšanās par saules paneļiem un pamatlietām, kurām jāpievērš uzmanība ikvienam, kas apsver to iegādi

Akumulators – ietaupījums un drošība

Kā ietaupīt elektrību un justies droši arī tad, kad plosās vētras? Aivja atbilde ir viennozīmīga – to izdarīt var ar akumulatora uzstādīšanu. Lai tā pienesums būtu jūtams, akumulatoram jāspēj nodrošināt vismaz pusi no diennakts patēriņa. Vislabāk, ja tas nosedz visu diennakts patēriņu.

Piemēram, ja mājsaimniecība mēnesī patērē 900 kWh jeb 30 kWh dienā, pilnu diennakti nodrošinās 30 kWh akumulators, bet pusi – ap 16 kWh akumulators. Lielākam patēriņam vajag lielāku jaudu: 60 kWh akumulators izmaksā ap 8000 + PVN eiro. Lētajās stundās divreiz diennaktī uzlādējot akumulatoru, vidējā elektrības cena var noslīdēt līdz 7–8 centiem par kilovatstundu. Lielāku akumulatoru vērts iegādāties tikai tad, ja plāno tirgot elektrību biržā.

“Ja negrasāties tirgoties biržā, vajag tik, cik pašam priekš sevis,” iesaka Aivis.

Šādi tiek balansēts arī elektrotīkls. Tas ir būtiski, jo elektrības galvenās problēmas ir tās uzglabāšana un tīkla balansēšana.

Akumulatora vērtību daudzi apzinājās pēc nesenajām vētrām, kad mājas vairākas dienas palika bez elektrības. Aivja sistēma piecas dienas bez tīkla elektrības strādāja normāli, jo dienā paneļi akumulatoru uzlādēja. Tie, kam ir paneļi, bet nav akumulatora, šādās dienās ierauga problēmas cēloni – elektrību nav kur uzkrāt. Daļa sistēmu darbojas ar kontrolieri, kas seko laika prognozēm: ja gaidāmi stipri vēji vai sniegputeņi, akumulators tiek uzturēts pilns.

Paneļi ilgtermiņā: kalpošana, kopšana un izvietojums

Vai saules paneļiem ir nākotne? Aivis uzskata, ka mājsaimniecībām tas ir ļoti izdevīgs risinājums. Kopā ar akumulatoru un iespēju pieslēgt ģeneratoru tas ļauj dzīvot daļēji autonomi aptuveni no marta līdz oktobrim. Ražotāji parasti dod 30 gadu garantiju, kurā ir ietverta degradācija. Pēc 20–30 gadiem panelim jāsaglabā ap 80% no sākotnējās jaudas, tātad 500 vatu panelis joprojām ražos vairāk nekā 400 vatu.

Pašrocīgi kopt paneļus nav nepieciešams. “Lietus notīra,” saka Aivis. Pat stipri netīram panelim starpība pirms un pēc mazgāšanas ir tikai ap pieciemlīdz 10 procentiem.

Svarīgāks ir izvietojums. Biržai labāk, ja panelis no rīta vai vakarā ražo 3–4 kilovatus, nevis 10 kilovatus dienas vidū. Vasarā dienas vidū biržas cena bieži mēdz būt nulle, bet no rīta un vakarā tā sasniedz 10–30 centus. Tāpēc tagad vērts apsvērt paneļus, kas vērsti uz austrumiem un rietumiem, nevis tikai uz dienvidiem.

Jārēķinās arī ar utilizācijas izmaksām. Par katru paneli tās ir ap 3 eiro, bet par akumulatoru – ap 50–100 eiro par kw, atkarībā no konfigurācijas svara. Šīs izmaksas parasti sedz uzņēmums, un tās aiziet “Zaļajai jostai” vai vēl kādām utilizācijas uzņēmumam. Lai gan paneļi kalpo ilgi, neviens nav pasargāts, piemēram, no saplīsuša stikla.

Aivja galvenais ieteikums ir – izvēloties akumulatoru, noteikti aprēķināt pirms tam savu ikdienas elektrības patēriņu, un akumulatoram jānosedz vismaz puse no tā.

Vide

Vairāk