Privātajā sektorā bija 15,9 tūkstoši brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 10,3 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 1,4 tūkstošiem jeb 7,9 %, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 2 tūkstošiem jeb 23,3 %.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3,5 %, bet privātajā sektorā – 2,5 %.
Šāgada 2.ceturksnī vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī, salīdzinot ar 2021.gada 2.ceturksni, samazinājās par 17,9 tūkstošiem jeb 2,0 %. Privātajā sektorā tas samazinājās par 9,7 tūkstošiem jeb 1,6 %, bet sabiedriskajā sektorā – par 8,2 tūkstošiem jeb 2,8 %.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku profesiju pamatgrupā – 4,1 %, speciālistu pamatgrupā – 4,0% un vienkāršo profesiju pamatgrupā – 3,1%.
Pēc CSP datiem, no nozarēm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 7,6 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 5,3 %, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 3,5 %, būvniecības un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,3%, apstrādes rūpniecībā – 3,2 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācijas nozarē – 3,1%, transporta un uzglabāšanas nozarē – 3,1%, kā arī enerģētikas nozarē – 3,0%.
Reģionos 2022.gada 2.ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3,6 % jeb 18,0 tūkstoši, savukārt viszemākais – Vidzemē (attiecīgi 1,5 % un 0,9 tūkstoši).
CSP arī informēja, ka no trim Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2022. gada 2. ceturksnī bija Latvijā – 2,9 %, Igaunijā – 2,1 %, bet Lietuvā tas bija 1,9 %. Šāgada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo periodu brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Igaunijā – par 26,0 %, Lietuvā – par 8,3 %, bet Latvijā – par 2,3 %.
