Dronu uzlidojumi var radīt lauksaimniekiem un valsts ekonomikai miljoniem eiro zaudējumus, aģentūru LETA informēja biedrībā "Zemnieku saeima".
Biedrībā norāda, ka dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras objektus, pret kuriem šādi uzlidojumi parasti tiek vērsti.
"Graudu torņi, kaltes, noliktavas, degvielas glabātavas un citi saimniecības objekti no putna lidojuma var līdzināties naftas bāzēm, degvielas uzglabāšanas infrastruktūrai vai citiem stratēģiskas nozīmes objektiem, kas palielina risku, ka lauksaimniecības īpašumi var tikt apdraudēti tieša trāpījuma, dronu pārtveršanas, neitralizēšanas vai nekontrolētas nogāšanās gadījumā," min "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Viņš uzsver, ka šādi incidenti var skart dzīvojamās ēkas, saimniecības ēkas, lauksaimniecības tehniku, kultūraugus, lopkopības objektus, graudu kompleksus un citu īpašumu. Zaudējumu gadījumā ietekme nebūtu tikai uz konkrētu saimniecību - tā tieši skartu pārtikas ražošanu, reģionu drošību un valsts ekonomiku kopumā.
"Zemnieku saeimā" uzsver, ka lauksaimniekiem patlaban ir nepieciešama skaidra valsts nostāja un garantijas šādu zaudējumu gadījumā.
Trons pauž, ka gadījumā, ja drons ielido graudu kompleksā, potenciālie zaudējumi var svārstīties no aptuveni pusmiljona līdz pat vairākiem miljoniem eiro. Graudu torņos, kaltēs un noliktavās atrodas raža, tehnoloģiskās iekārtas, ēkas un infrastruktūra, kuras atjaunošana prasa būtiskus finanšu resursus un laiku.
Biedrībā atzīmē, ka valstij šim scenārijam jāgatavojas jau savlaicīgi. Īpaši būtisks risks var veidoties ražas novākšanas laikā, kad drona nogāšanās labības laukā var izraisīt aizdegšanos, pāraugot plašā ugunsgrēkā ar būtiskiem zaudējumiem saimniecībai un apkārtējai teritorijai.
"Rudens periodā, kad notiek aktīva ražas novākšana, šādu incidentu risks kļūst īpaši nopietns. Drona nogāšanās labības laukā vai graudu kompleksā var nozīmēt ne tikai īpašuma bojājumus, tā var izraisīt ugunsgrēku un apturēt saimniecības darbu. Tāpēc šis jautājums jāvērtē ne tikai militārās drošības, bet arī civilās aizsardzības un pārtikas drošības kontekstā," norāda Trons.
Trons uzsver, ka valstij jau šobrīd ir jāpasaka, kāds būs kompensāciju mehānisms, kurš uzņemsies atbildību par zaudējumiem un kā tiks nodrošināta ātra palīdzība cietušajiem.
Jau ziņots, ka pēdējā laikā Latvijā, īpaši austrumu pierobežā, konstatēti vairāki ar bezpilota lidaparātiem saistīti incidenti, kas aktualizējuši drošības riskus un civilo iedzīvotāju aizsardzības jautājumus.
Plašāku uzmanību izpelnījās maija sākumā Rēzeknē notikušais gadījums, kad drons nodarīja mantiskos zaudējumus privātpersonai. Savukārt pirmdien, 8. jūnijā, NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji Latgalē notrieca Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušo ārvalstu bezpilota lidaparātu.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja, ka valstij ir jānodrošina investīciju drošība Latgalē. "Ir jāparūpējas par skaidru sistēmu, kādā veidā investīcijas tiek pasargātas," sacīja ministrs.
Pēc Valaiņa teiktā, valdības izbraukuma sēdes laikā Latgalē šogad 27. jūnijā paredzēts apstiprināt algoritmu, kādā veidā uzņēmējiem un privātpersonām tiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies saistībā ar Latvijā no ārvalstīm ielidojušajiem droniem. "Jābūt skaidrai valsts atbildei par to, kādā veidā tiek pilnībā kompensēti zaudējumi, ja tādi ir radušies. Tādiem jābūt gan privātpersonām, gan uzņēmējiem," sacīja ekonomikas ministrs.
Ziņots arī, ka Latvijā plānots pieņemt Austrumu pierobežas teritorijas attīstības likumu, kurā paredzēts noteikt īpašu valsts atbalsta politiku uzņēmējdarbības un investīciju piesaistē, sociālās aprūpes un veselības pakalpojumu pieejamībā, civilajā aizsardzībā un citās jomās. Tāpat likumprojekta autori iecerējuši tajā noteikt, ka valstij ilgtermiņā jāpiešķir budžeta finansējums pierobežas pašvaldībām pamatfunkciju izpildei.
Ar šādu likumu plānots definēt, ka Austrumu pierobeža ir Latvijas teritorija gar Eiropas Savienības ārējo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, kas ietver Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novadu.
Plānots, ka likums noteiktu pierobežas īpašu tiesisko statusu, lai stiprinātu valsts drošību, nodrošinātu sociālekonomisko attīstību, kā arī atbalstītu reģiona apdzīvotību un sabiedrības noturību.
Likuma uzdevums būtu "izveidot institucionāli organizatorisko sistēmu, kas nodrošinātu Austrumu pierobežas mērķtiecīgu attīstību, tai skaitā mazināt depopulāciju un stiprināt sabiedrības noturību un labklājību, paredzot ilgtermiņa valsts budžeta finansējuma piešķiršanu pierobežas pašvaldībām pamatfunkciju izpildei, atbalstīt uzņēmējdarbību, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstību". Tāpat tā uzdevums būtu reģiona infrastruktūras attīstība, tostarp ceļu, tiltu un citu duālās lietošanas infrastruktūras objektu savienojamība ar TEN-T tīklu.
Likuma mērķis būtu arī radīt nosacījumus un atbalsta mehānismus investīciju piesaistei un aizsardzībai, kā arī drošas un aizsargātas dzīves vides radīšana, tai skaitā nodrošinot pieejamus un kvalitatīvus sociālos pakalpojumus un veselības aprūpi, kvalitatīvas izglītības iespējas, profesionālo skolu un augstskolu pieejamību, nodrošinot atbilstošu finansējumu izglītības pieejamības un kvalitātes kāpināšanai. Kā uzdevums tiek minēta arī Latgales kultūrtelpas saglabāšana un attīstīšana.
Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā. Tās mērķis ir atbalstīt Latvijas lauksaimniecību un dārzkopību, iestājoties par stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas lauksaimniekiem. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 6000 darbinieku.
