Aug zivju produkcijas tirdzniecības rezultāti
Latvijas tautsaimniecībā zivsaimniecības nozarei ir pastāvīga tendence, ka kopējās zivju produkcijas, tostarp sagatavotu vai konservētu zivju, eksporta vērtība pārsniedz importa vērtību.
Ieskatu statistikā sniedz Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta darbiniece Ināra Cine: “2024. gadā visas zivju produkcijas, tostarp sagatavotu vai konservētu zivju, ārējās tirdzniecības bilance ir saglabājusies pozitīva un sasniedza 83,9 miljonus eiro. Pat neskatoties uz to, ka zivju produkcijai (bez konserviem) ārējās tirdzniecības bilance bija negatīva (– 30,4 miljoni eiro), tā joprojām saglabājas pozitīva sagatavotām vai konservētām zivīm (+ 114,3 miljoni eiro).
Lielāko apjomu no kopējās importētās zivju produkcijas (bez konserviem) veidoja saldētās un atvēsinātās zivis, kas tika izmantotas par izejvielu sagatavoto vai konservēto zivju produkcijas ražošanai, līdz ar to palielinot valsts eksporta tirdzniecības rādītājus.
Zivju, tostarp sagatavoto vai konservēto zivju, produkcijas eksporta vērtība 2024. gadā sasniedza 356 miljonus eiro, kas ir par 11,5 procentiem vairāk (+ 36,8 miljoni eiro) nekā 2023. gadā.
Tātad 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu zivju, tostarp sagatavoto vai konservēto zivju, produkcija tika eksportēta lielākā apjomā un arī ar lielāku vērtību, nodrošinot stabilu vietu Latvijas zivju apstrādes uzņēmumu eksporta galamērķos.
Latvijas kopējā eksporta apjomā 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu zivsaimniecības nozares ieguldījums vērtības ziņā ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem unzivsaimniecības produktu īpatsvars bija 1,88 procenti.”
Uz kurieni aizceļo Latvijas zvejnieku lomi
Zivju produkcija, tostarp sagatavotas vai konservētas zivis, no Latvijas 2024. gadā tika eksportēta uz 76 valstīm visā pasaulē.
Vispirms ielūkosimies statistikā, kas vēsta par zivju produkcijas eksportu, neskaitot saražotos zivju konservus. 2024. gadā no Latvijas tika eksportēti 98,8 tūkstoši tonnu zivju produkcijas 196,8 miljonu eiro vērtībā, tajā skaitā atvēsināto un saldēto zivju produkcija no mūsu valsts tāljūras zvejas kuģiem bija 51,3 tūkstoši tonnu 44,2 miljonu eiro vērtībā.
2024. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mūsu zivju produkcijas eksporta apjoms palielinājās gan tonnās – par 9,4 tūkstošiem tonnu jeb 10,5 procentiem –, gan vērtības izteiksmē – par 14,4 miljoniem eiro jeb 7,9 procentiem.
Šajā laikā zivju produkcijas eksports uz Eiropas Savienības valstīm salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjomā. No Latvijas uz Eiropas Savienības valstīm tika eksportēti 27,5 tūkstoši tonnu zivju produkcijas 117,9 miljonu eiro vērtībā.
Starp Eiropas Savienības valstīm lielāko īpatsvaru no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma ieņēma Lietuva ar 6,1 procentu (6,0 tūkst. t), Igaunija ar 5,4 procentiem (5,3 tūkst. t), Polija ar 4,7 procentiem (4,6 tūkst. t), Dānija ar 2,3 procentiem (2,3 tūkst. t), Rumānija ar 2,1 procentu (2,0 tūkst. t) un Vācija ar 1,8 procentiem (1,8 tūkst. t).
Zivju produkcijas eksporta apjoms 2024. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās uz Dāniju, Poliju, Horvātiju, Lietuvu, Portugāli, Vāciju un Igauniju, bet samazinājās uz Īriju, Kipru, Somiju un Čehiju.
Trešo valstu īpatsvars 2024. gadā bija 72,1 procents no Latvijas kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma un salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājās par 0,58 procentpunktiem. Starp trešajām valstīm lielāko īpatsvaru no mūsu kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma ieņēma Kanāda, Ukraina, Islande, Baltkrievija, Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis.
Šajā laikā zivju produkcijas eksporta apjoms palielinājās uz Kanādu, Islandi, Serbiju, Moldovu, Lielbritāniju, Dienvidāfriku un Norvēģiju, bet samazinājās uz Ukrainu, Baltkrieviju, ASV, Ganu, Japānu un Kazahstānu.Latvija 2024. gadā sāka eksportu uz Dienvidāfriku, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Zambiju, Malaiziju un Azerbaidžānu, bet pārtrauca eksportu uz Honkongu un Kirgizstānu. Rezumējot jāteic, ka 2024. gadā Latvija zivju produkciju eksportēja uz 49 valstīm.
Ilggadējais zivju inspektors Aigars Pūsilds. Kadrs no Ivara Selecka dokumentālās filmas “Zvejnieks”.
Ievērojami pieaug zivju konservu eksports
2024. gadā no Latvijas tika eksportēti 39,9 tūkstoši tonnu sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu uz 71 valsti 158,8 miljonu eiro vērtībā.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo laika periodu 2024. gadā Latvijas sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjoms palielinājās gan tonnās – par 1,4 tūkstošiem tonnu jeb 3,7 procentiem –, gan pēc vērtības – par 22,5 miljoniem eiro jeb 16,5 procentiem –, liecinot par to, ka vairāk tika eksportēta produkcija ar augstāku vērtību.
Šajā laika periodā Eiropas Savienības valstis salīdzinājumā ar trešajām valstīm ieņēma pirmo vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju eksportā. 2024. gadā no Latvijas uz citām Eiropas Savienības valstīm tika eksportēti 24,3 tūkstoši tonnu sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu 101 miljona eiro vērtībā, un Eiropas Savienības valstu īpatsvars bija 60 procenti no Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta. Lielākās piegādes saņēma Vācija, Zviedrija, Lietuva, Dānija, Polija un Igaunija.
Statistiskie rādītāji vēsta, ka eksporta apjoms pieaudzis uz Zviedriju, Itāliju, Vāciju, Austriju, Nīderlandi un Ungāriju, bet sarucis uz Dāniju, Čehiju, Lietuvu, Slovākiju, Igauniju un Somiju.
Ko statistika rāda par zivju konservu eksportu uz trešajām pasaules valstīm? Turpina Ināra Cine: “2024. gadā trešās valstis salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm ieņēma otro vietu Latvijas kopējā sagatavoto vai konservēto zivju eksportā. Kopumā tika eksportēti 15,7 tūkstoši tonnu 57,9 miljonu eiro vērtībā.
Trešo valstu īpatsvars bija 39,2 procenti no visa eksporta kopapjoma šajā segmentā, un visvairāk mūsu zivju konservus eksportēja uz Ukrainu, ASV, Uzbekistānu, Moldovu un Kanādu. 2024. gadā eksporta apjoms palielinājās uz Kanādu, ASV, Lielbritāniju, Izraēlu, Austrāliju, Saūda Arābiju un Gruziju, bet saruka uz Uzbekistānu, Moldovu, Azerbaidžānu, Armēniju, Ukrainu, Turkmenistānu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.”
Interesanti atzīmēt, ka tieši 2024. gadā aizsākās zivju konservu eksports no Latvijas uz Dominikānas Republiku, Dienvidāfriku, Čīli, Kataru, Turciju, Jordāniju, Bahreinu un Libānu. Pirmo reizi eksports notika uz Kataru, un tur nonāca galvenokārt konservi no lašiem, brētliņām, siļķēm, makrelēm un mīdijām.
Savukārt zivju konservu eksports tika pārtraukts uz Baltkrieviju, Irāku, Malaiziju, Papua-Jaungvineju un Šrilanku, tomēr eksporta apjomi uz šīm valstīm nebija tik nozīmīgi, lai ietekmētu Latvijas kopējo sagatavoto vai konservēto zivju un jūras produktu eksporta apjomu.
Laiiepriekšminētajai statistikai būtu apliecinoši piemēri, ielūkosimies divu mūsu valsts vadošo zivrūpnieku piedāvājumā.
Piekrastes zvejnieki sadarbībā ar zinātnisko institūtu “Bior” pie zivju kontrolmurda Salacā – te ir sākums augstvērtīgai izejvielai Latvijas konkurētspējīgajiem konservu ražojumiem.
“Kaija” Vecmīlgrāvī pārsteidz ar vērienu
Iebraucam Vecmīlgrāvī no Vecāķu puses. Atlantijas ielā 15 paceļas Eiropā lielākās zivju konservu ražotājas – SIA “Karavela” – cehi. Patērētāji Latvijā šo produkciju pazīst ar “Kaijas” zīmolu, bet ārzemēs – kā “Arnold Sōrensen 1882”, “Larsen”, “F’sh peas. Vegan” preču zīmi. Kopš 1882. gada, kad skandināvu uzņēmējs Arnolds Sorensens Rīgā nodibināja uzņēmumu, kas ražoja skārda kārbas un augļu un dārzeņu konservus, aizritējuši 144 gadi.
Kad tad plašāk tirgū parādījās produkcija ar zīmolu “Kaija”? Tas notika pēc Pirmā pasaules kara, kad 1920. gadā lidojošā kaija ar zivi knābī kļūst par uzņēmuma preču zīmi, un vēlāk šis simbols tiek nominēts kā uzņēmuma zīmols. “Kaijas” attīstība ir vērienīga – 1938. gadā ražotnes preču kopējā vērtība sasniedz 3 miljonus eiro (mūsdienu vērtībā), tiek nodarbināti 360 cilvēki un rūpnīca savu produkciju jau eksportē uz visu Eiropu un pāri Atlantijas okeānam uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Pēc Otrā pasaules kara ražotnei ir “Zivju konservu un kulinārijas izstrādājumu eksperimentālās fabrikas” nosaukums, tai tiek pievienota arī Rīgas Sardīņu fabrika, līdz, Latvijai atgūstot neatkarību, 1995. gadā “Kaija” tiek nominēta kā lielākā Atlantijas zivju pārstrādātāja Baltijas valstīs. Vēl nozīmīgāks uzņēmumam ir 2017. gads, kad nu jau SIA “Karavela” kļūst par lielāko zivju konservu ražotāju Eiropā. Pēc diviem gadiem uzņēmums iegādājas zīmolu “Larsen Danish Seafood”, palielinot savu tirgus daļu Vācijā.
To rāda arī statistika – lielākie “Karavelas” eksporta tirgi ir Vācija (19%), tad seko Zviedrija, Dānija, Lielbritānija, Ukraina, Kanāda, Uzbekistāna, Gruzija un Azerbaidžāna. Vecmīlgrāvī ražotie zivju konservi Eiropā nopērkami tirdzniecības ķēžu “Lidl”, “Aldi”, “Coop”, “Spar” un citos veikalos, Latvijā lielākie ir “Rimi” un “Maxima” veikali, taču produkcija ir pieejama arī citās tirgotavās.
2021. gadā tiek izveidots jauns vegāno zivju konservu zīmols “F’sh Peas”. Tirgū tiek prezentēti astoņi produkti trijās produktu grupās – vegānie zivju salāti, vegānās zivju pārslas un vegānie zivju smēriņi.
Uzņēmuma produkcijas klāsts pārsteidz ar vērienu – te ir visdažādākie tunča, laša, skumbrijas jeb makreles, siļķes, sardīnes un citu zivju konservi visdažādākajās variācijās. “Karavela” ražo arī tradicionālās šprotes, viņu meistaru roku darinājumi ir arī leģendārās “Rīgas ķilavas ar vīnu” un “Rīgas ķilavas garšvielu sālījumā”.
Vecmīlgrāvī ik pa brīdim, un jo biežāk starptautiskajās izstādēs pasaulē, tiek prezentēti jauni “Karavelas” izstrādājumi. Nule tirgū ienākuši tunzivs konservi terijaki mērcē un tunzivs pokē mērcē, kas priecē ar izteikti izteiksmīgu Āzijas garšu. Uzņēmuma valdes loceklis Andris Bite un attīstības direktors Jānis Endele ir gandarīti par apbalvojumu “Gada prece 2025”, ko saņēma konservi “Tuncis savā sulā”.
“Brīvais vilnis” Salacgrīvā uzrunā ar kvalitāti
Pārbraucot Salacai no Rīgas puses, upes labajā krastā mūs uzrunā liels uzraksts uz saldētavas jumta – “Brīvais vilnis”. Savulaik te piestātnēs gozējās desmitiem zvejas kuģu, nu redzams tikai viens, un tas pats nepieder vis akciju sabiedrībai, bet gan kuivižniekam Kārlim Kleinam, SIA “Baņķis” vadītājam un īpašniekam. Arī vārds “Baltikai” cerīgs – “Nadežda”, tātad “cerība”, un to Kārļa vīri vēl pirms kara atdzinuši no Sevastopoles Ukrainā.
Bet kaijas kliedz, dūmeņi veļ baltus dūmus, jo tiek kūpinātas reņģes un brētliņas, un to aroms pārņēmis visu Salacgrīvu.
Te top visgardākās šprotes, un šim novērtējumam pamati likti jau 1986. gadā, kad tika atklāts šejienes zvejnieku kopsaimniecības modernais zivju apstrādes komplekss. Tā pirmās vadītājas Apolinārijas Misiņas laikā vēl nepieredzētā augstumā tika pacelta kvalitātes latiņa, un pircēju un sadarbības partneru pamatotā atzinība ir paaudžu paaudzēs pārmantotā darba tikuma rezultāts.
Uzņēmums izgājis cauri daudziem un dažādiem akciju sabiedrības attīstības lokiem, gluži kā Dantes “Dievišķajā komēdijā”, bet, nonākot prasmīgu tautsaimnieku – Arnolda Babra un Māra Trankaļa – vadībā, spējis noturēt savu reputāciju, produkcijas kvalitāti un ražojumu daudzveidību. Te ir gan konservi ar caurspīdīgu vāciņu, gan īstens Vidzemes piekrastes suvenīrs – “Salacgrīvas šprotes” ar pilsētas ģerboni, kas nu gluži kā “Rīgas melnais balzams” ceļo līdzi visiem tālbraucējiem, lai priecētu svešiniekus vai raisītu nostalģiskas pārdomas diasporas tautiešos. Jā, un Salacgrīvai nudien ir ar ko lepoties – 2028. gadā tā iesoļos savā simtgadē!
Ar ko šovasar pārsteidz akciju sabiedrība “Brīvais vilnis”? Tradicionāli uzņēmums ir šprotu ražotājs. Savdabīgs izstrādājums ar caurspīdīgu vāciņu ir šprotes eļļā “Zelts & Sudrabs” – kūpinātas un viegli apžāvētas brētliņas. Firmas apliecinājums ir šprotes eļļā “Brīvais vilnis”. Pirkuma grozā droši varam likt arī šprotes ar diļļu garšu, ar ķiploku garšu, kā arī šprotes tomātu mērcē. Augstākās klases produkcija ir “Cara šprotes delikatešu eļļā”, šprotu pastēte “Premium”, kā arī “Rīgas šprotes” caurspīdīgā kārbiņā.
Īpaši interesanti ir grilēto zivju konservi. Olīveļļā tiek piedāvāta grilēta laša fileja, grilēta skumbrija, grilēta tunzivs un grilētas skumbrijas filejas tomātu mērcē. Savukārt grilētas sardīnes tiek ražotas olīveļļā ar čili pipariem un ar citronu.
“Brīvais vilnis” piedāvā arī apceptas brētliņas – ābolu mērcē, burkānu mērcē un tomātu mērcē ar zaļumiem. Savukārt “Brisling” sardīnes tiek ražotas olīveļļā ar citronu, laša filejas – olīveļļā, bet siļķu filejām tiek pievienota rapšu eļļa. Kopumā uzņēmums turpat 40 pasaules valstīs piedāvā vairāk nekā 100 dažādus zivju konservus.
Visērtāk visu šo produkciju var aplūkot un iegādāties konceptveikalos “Ražots Limbažu novadā”, kas atvērti Salacgrīvā un novada centrā, ko izsenis dēvē par Reņģu galvaspilsētu. Tas nebūt nav melots, jo vecos laikos laivas, pildītas ar sālītām reņģēm, ceļojušas augšup pa Svētupi uz seno Hanzas savienības pilsētu Limbažiem.
