Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) komunikācijas vadītāja Dana Zālīte, Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē Latvijas paviljonu atklās 8. maijā.
Ekspozīcijā būs skatāms mākslinieku dueta "Mareunrol's" jaundarbs, kas tapis, balstoties uz alternatīvās modes dizainera Bruno Birmaņa un viņa veidotajām Nepieradinātās modes asamblejām (NMA). Tās bija eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu cikls, kas norisinājās Rīgā pagājušā gadsimta 90. gados.
Lāce akcentēja, ka 90. gados NMA bija cieši saistītas ar brīvības sajūtu, kas valdīja tikai dažus mēnešus pēc atbrīvošanās no Krievijas okupācijas. Viņa norādīja, ka trīsdesmit gadus vēlāk redzams, ka šīs tēmas joprojām ir aktuālas, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.
Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) klāstīja, ka NMA, kas pirmo reizi notika vēl pirms Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas, ir piemērs eiropeiskam domas vērienam un domas brīvībai. Viņš apliecināja, ka Latvijas prezentācija Venēcijas biennālē pēc šī notikuma būs apskatāma Rīgā.
NMA norisinājās no 1990. līdz 1999. gadam. Kā skaidroja LLMC, tās bija improvizētas, sadarbībā balstītas un bieži haotiskas vides, kur skatuvi dalīja studenti un starptautiska mēroga slavenības. Latvijas paviljons iezīmēs atgriešanos pie NMA.
"Mareunrol's" veidotā instalācija aplūkos NMA mantojumu no mūsdienu skatpunkta, domājot par to kā aizkulisēm - starptelpu, kur valda gatavošanās, notiek neredzams darbs, prieks, improvizācija un cilvēciskas sastapšanās.
Ekspozīciju papildinās drukāts izdevums - katalogs modes žurnāla iedvesmotā formātā, apvienojot nesen digitalizētos NMA arhīva materiālus, intervijas ar izstādes māksliniekiem, asamblejas dalībnieku atmiņu stāstus, esejas, kā arī "Mareunrol's" un projekta radošās komandas darba piezīmes un skices no arhīva izpētes un organizēšanas procesa.
Vienlaikus ar Latvijas paviljona koncepcijas izziņošanu Venēcijas biennāles organizatori paziņojuši, ka maijā pēc vairāku gadu pārtraukuma tiks atklāts arī Krievijas nacionālais paviljons. Atbildot uz to, Rīgas dome prasīja atcelt lēmumu par Krievijas dalību. Ķirsis skaidroja, ka Rīga ar savu finansējumu atbalsta māksliniekus, nevis funkcionārus, kuri pieņem amorālus lēmumus. Vicemērs secināja, ka no Latvijas nepiedalīšanās biennālē iegūtu tikai Krievija.
"Dalība biennālē ir mūsu iespēja skaidri un gaiši demonstrēt savu attieksmi. Visiem ir jāstrādā uz to, lai Venēcijas biennāles rīkotāji saprastu savu kļūdu, bet, ja nesapratīs, tad jābrauc turp un Krievija šajā mākslas notikumā jāizsvilpj," pauda Ķirsis.
Latvijas paviljona komisāre Solvita Krese uzsvēra, ka patlaban atkal var pieredzēt Krievijas imperiālās domāšanas, liekulības un cinisma demonstrāciju, piesakot atgriešanos Venēcijas biennālē. Viņasprāt, šajā kontekstā Latvijas uzdevums ir izmantot mākslas līdzekļus, lai reaģētu uz notiekošo.
Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados, un to uzskata par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā regulāri piedalās aptuveni 90 valstis no visas pasaules. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada.
Latvijas dalību 61. Venēcijas mākslas biennālē finansē Kultūras ministrija. Ekspozīcijai paredzētais finansējums ir 162 140 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Paviljona īstenošana ietvers gan mākslas darba radīšanu un ekspozīcijas uzstādīšanu, gan komunikācijas aktivitātes.
Jau vēstīts, ka Eiropas valstu kultūras un ārlietu jomas ministri kopīgā paziņojumā pauduši aicinājumu 61. Venēcijas starptautiskās mākslas biennāles rīkotājus pārskatīt Krievijas dalību.
Iniciatīvu, ko sāka Latvijas kultūras ministre, dažu dienu laikā atbalstījuši 22 valstu ministri - Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Zviedrijas un Ukrainas.
