Kā aģentūru LETA informē tiesā, uzņēmums bija lūdzis uzlikt pienākumu Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) atļaut minētās darbības. Taču pārvalde iepriekš norādīja, ka sabiedrības interesēs ir saglabāt kultūrvēsturiskās un dabas vērtības. Arī nozāģēta koka stumbrs normatīvo aktu izpratnē joprojām var tikt uzskatīts par aizsargājamu objektu, kura saglabāšanas nepieciešamība katrā gadījumā tiek izvērtēta atsevišķi.

DAP uzsvērusi, ka konkrētais dižozols ticis nocirsts noziedzīga nodarījuma rezultātā, turklāt tā stumbrā joprojām konstatētas īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnes. Tiesa piekritusi, ka nav pieļaujams, ka pēc nelikumīgas koka nociršanas dabai tiktu nodarīts vēl lielāks kaitējums, iznīcinot arī šīs dzīvotnes.

Augstākā tiesa arī norādījusi, ka vides aizsardzības lietās šaubu gadījumā priekšroka dodama sabiedrības interesēm un dabas aizsardzībai, nevis privātpersonu tiesībām.

Jau ziņots, ka par dižozola nozāģēšanu policija informāciju saņēma 2022. gada oktobrī. Ar šo lietu saistībā viena persona notiesāta, piemērojot probācijas uzraudzību uz diviem gadiem un uzliekot pienākumu atlīdzināt valstij 27 500 eiro. Savukārt bijušajai Mārupes novada būvvaldes vadītājai par lēmumiem saistībā ar būvniecību blakus dižozolam tiesa piespriedusi naudas sodu un kaitējuma kompensāciju valsts labā.

Tikmēr strīdi par rindu māju projekta attīstību teritorijā pie dižozola joprojām turpinās tiesās.