- Esam ceturtā paaudze, kurai lemts šo vietu lolot, celt un glabāt. 35 gadi nav tikai laiks – tā ir mūsu – ceturtās paaudzes – atbildība un privilēģija turpināt 150 gadu stāstu. "Kučuru dzirnavas" mums nav tikai mājas. Tā ir vieta, kur jūtamies piederīgi. Kā nesen teica viens viesis, šī ir vieta ar dvēseli. Arī paši te jūtamies labi. Ja šo sajūtu aizved sev līdzi mūsu viesi, zinām – viss ir bijis tā vērts, – uz saimniekošanas laiku "Kučuru dzirnavās" atskatās Daina Medne.
- Man patīk piederības vietniekvārds "mans". Mana ģimene, manas dzirnavas. Mans pagastiņš. Mana Madona. Mani viesi. Mana Latvija. "Mans" – tas ir, ka mēs nevis piesavināmies, bet apliecinām piederību, rūpējamies, sargājam, lepojamies un mīlam.
Seno dzirnavu atjaunošana
"Kučuru dzirnavu" saimnieks Jānis Mednis kā pastarītis četru bērnu ģimenē piedzima Sibīrijā. Kad ģimene no izsūtījuma atgriezās Latvijā, tika pie dzīvesvietas Meņģelē, Jānim bija tikai trīs gadi.
Jānis un Daina (meitas uzvārdā Nusberga) iepazinās un apprecējās 1979. gada 25. augustā Meņģelē. Jānis strādāja par šoferi, traktoristu, Daina bija matemātikas un darbmācības skolotāja. Pirms tam Jānim un Dainai par Kučuru dzirnavām nebija nekādas nojausmas, arī Jāņa mamma neko nestāstīja.
Ar Kučuru dzirnavu atstāto īpašumu iepazinās Atmodas laikā, kad represētajiem atgrieza īpašumus.
- Atbraucām, te viss nolaists, gotiņas ganījās, bet dzirnavas bija saglabājušās. Dabūjām dzirnavas pie dziesmas, pirmā nodarbošanās bija graudu malšana, putraimu ražošana. 1992. gada 21. februārī LR uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta ZS "Kučuru dzirnavas". Dzirnavu rats apstājās, kad vairs nevarēja konkurēt ar lielveikalu cenām. Mums bija kūts, tajā – cālīši, cūciņas, gotiņas, vistiņas, kopām biešu vagas, bija siena gubas.
Sākums bija grūts, arī draugus iepazinām tikai, iesaistoties Kusas skolas vecāku padomē, organizējot atpūtas vakaru vecākiem. Katru grūti nopērkamo ķieģelīti apmīļodami, cēlām māju, kur vienmēr būtu silta un mīļa atmosfēra. Jaunajā mājā pirmo reizi nakšņojām 1995. gada Ziemassvētkos. Gadsimtu mijā tapa lēmums dzirnavas rekonstruēt par viesu namu.
Tagad šajā mājā ir gan viesu nams, gan dzirnavu muzejs un arī mūsu mājas, – vietu, kas labi pazīstama gan Aronas pagastā, gan Madonas novadā un ārpus tā, izrāda Jānis un Daina Medņi.

Daina un Jānis Medņi kopā ar septiņiem rūķīšiem — mazbērniem.
Dzīve rosina idejas
Uz jautājumu par to, kā dzimst ieceres, kas īstenotas "Kučuru dzirnavās", saimniece Daina atzīst: - Dzīve jau pati pasaka priekšā, ko darīt, ko vajadzētu uzlabot, atjaunot. Arī viesi uzved uz kādas domas, piemēram, tā tapa terasīte. Dzirnavu 150 gadu jubilejai par godu izveidojām dzirnavu muzeja otru telpu. Patīk ceļot, un pa kādai idejai atvedu arī no tuvākām vai tālākām vietām.
Medņu ģimenes viesu namā "Kučuru dzirnavas" tiek svinētas kāzas, kur svinību vieta ir ierīkota kādreizējā kūtī. Par pārvērtībām, kas nākušas ar neatlaidību, darbu un radošu pieeju, daudzi viesi ir tik pārsteigti.
No 2004. gada te kāzu svinības kopā ar viesu pulku atzīmējuši 345 pāri. Lielākās bijušas kāzas ar 117 viesiem. "Kučuru dzirnavās" kāzas svinējuši arī Dainas un Jāņa Medņu bērni – Ilze un Dairis Stūri, Inese un Zemgus Liepas, Ģirts un Rita Medņi.
Viena no tradīcijām, ko ieviesa Daina, ir kāzu pāru salidojums, kas notiek ik pēc pieciem gadiem. Šogad pirms Jāņiem, 20. jūnijā, viesu namā "Kučuru dzirnavas" norisinājās 4. kāzu pāru salidojums.
Viesu nama aktīvā namamāte Daina Medne dalās iespaidos, ka kāzu pāru salidojums ir viena no skaistākajām "Kučuru dzirnavu" tradīcijām, kad pāri ierodas uz salidojumu kāzu tērpos, dalās atmiņās, sirsniņu izstādē atrod savējo, kur ieraksta arī bērnu vārdus.
Senajās "Kučuru dzirnavās" ir daudz jaunumu – labiekārtota kāzu svinību vieta. Izveidota jauna terase ap Mīlestības ozolu, rekonstruēts vecais šķūnis, un, jā pāris vēlas laulību reģistrāciju uz vietas, ir izveidota skaista telpa. Arī bērniem tagad ir sava spēļu istaba ar mantām. Ir arī kostīmu un rekvizītu telpa improvizētajām kāzām, kas ir alternatīva īstajām svinībām. Nesen "Kučuru dzirnavās" kāds pāris saņēma skaistu pārsteiguma dāvanu no saviem bērniem – svinības uz zelta kāzām – improvizēto kāzu programmu. Pat tērpi bija uzvilkti atbilstoši laikam, kad notika kāzas.
Nekur citur kā "Kučuru dzirnavās" pulcējas ģimene, lai svinētu savus svētkus. Tad savējo vidū ne tikai Jānis un Daina "pavelkas" uz ēverģēlībām. Ja ir tāda kostīmu izvēle, kā redzējām telpā improvizēto kāzu spēlei, tad ir teātris uz vietas.

Mirklis no 4. kāzu pāru salidojuma “Kučuru dzirnavās”.
Rekonstruēts muzejs
Ne tikai svinību viesi, ikviens interesents var apskatīt "Kučuru dzirnavu" muzeju, ko Medņu ģimene par godu dzirnavu 150 gadiem ir šogad atjaunojusi. Tagad ekskursijā var ne tikai apskatīt senus priekšmetus un dažādu laiku liecības, arī vēstures ainas redzēt uz ekrāna.
Muzeja vērtīgākais eksponāts ir dzirnavu cēlāja Gusta Medņa bezmens ar iegravētu vārdu "Gusts Mednis" un dzirnavu palaišanas gadu - 1876.
Katrs, kas zina Medņu ģimenes aizraušanos ar seno lietu celšanu godā, katrs pāris, kas svinējis kāzas "Kučuru dzirnavās", muzejam ir uzdāvinājis pa senlietai. Pagalmā uzmanību saista seno drošku parāde, kur nu vēl interesantie stūrīši ar senajos podos iestādītajām puķēm, terase, viesu uzņemšanas namiņš, kur leļļu kolekcijā vietu atradusi arī tā, ko Jānis atveda līdzi no Sibīrijas.
Daina lieliski prot sakārtot ne tikai lietas, atrodot tām īsto vietu un pielietojumu, bet arī pierakstīt ģimenes vēsturi, notikumus, sakārtot hroniku un fotogrāfijas albumos, un šādu albumu ir daudz.
