Sarunā Jeļena Ozoliņa stāsta par bērnībā dzimušo mīlestību pret grāmatām, ceļu līdz bibliotekāra profesijai un pārliecību, ka ik katram cilvēkam ir sava grāmata, bet bibliotēkai – savs lasītājs.
Šobrīd Jeļena Ozoliņa vada Siguldas novada bibliotēku tīklu, bet par bibliotekāri viņa bērnībā nekad nav sapņojusi. Taču grāmatas viņas dzīvē ienāca ļoti agri – lasīt viņa iemācījās jau četru gadu vecumā. Lielākais nopelns tajā ir vecmāmiņai Jekaterinai, kura ne tikai iemācīja lasīt, bet arī ielika pamatus mīlestībai pret grāmatām. Jeļena uzauga Inčukalnā, un viena no spilgtākajām bērnības atmiņām viņai saistās ar vietējo bibliotēku. Kopā ar vecmāmiņu viņa tur iegriezās bieži.
“Ja kaut kas mani jau bērnībā saistīja ar bibliotēku, tad tieši šī sajūta,” atceras Jeļena.
Toreiz viņai bija sapnis – kādreiz mājās izveidot pašai savu bibliotēku ar grāmatu piepildītiem plauktiem pa veselu sienu. Jeļena smejot saka, ka nu šis sapnis piepildījies ar uzviju – šodien viņai ir ne tikai sava mājas bibliotēka, bet veselas vienpadsmit Siguldas novada bibliotēkas. Lai gan dzīves gaitā ir dzīvots gan Siguldā, gan Jūdažos, liktenis viņu atvedis atpakaļ uz dzimto Inčukalnu, kur tagad ir viņas dzīvesvieta.
Jeļena Ozoliņa – 2025. gada Siguldas novada gada balvas kultūrā laureāte nominācijā “Gada kultūras darbinieks”.
Jeļenas pirmā profesija ir pavārs, taču šajā jomā viņa nostrādāja tikai aptuveni gadu. Viss mainījās brīdī, kad viņa pamanīja sludinājumu par vakanci Zeberiņa grāmatnīcā Siguldā. Jeļena pieteicās un tika pieņemta darbā par pārdevēju. Jau pēc trim mēnešiem viņai tika uzticēta grāmatnīcas vadība. Vēlāk viņa vadīja arī “Zvaigzne ABC” grāmatnīcu, un kopumā grāmatniecībā nostrādāja divpadsmit gadus. Tieši šajā laikā Jeļena saprata, ka vislielāko gandarījumu viņai sagādā nevis grāmatu pārdošana, bet sarunas ar lasītājiem un spēja palīdzēt atrast katram tieši to grāmatu, kas konkrētajā dzīves brīdī viņam visvairāk nepieciešama.
Kad vēlāk tika piedāvāts darbs bibliotēkā, ilgi domāt nevajadzēja. Šķita tikai likumsakarīgi, ka dzīve, kas vienmēr vedusi pie grāmatām, aizvedusi līdz darbam bibliotēkā. 2012. gada septembrī Jeļena sāka strādāt Jūdažu Bibliotēkā un sabiedriskajā centrā. Paralēli uzsāka profesionālās mācības Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un vēlāk ieguva bibliotekāra izglītību Latvijas Kultūras koledžā, pēc tam studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Pēc dzīvesvietas maiņas strādāja Vangažu bibliotēkā, tad vadīja Inčukalna bibliotēku.
Ar “Velo bibliotēku” grāmatas dodas pie lasītājiem. Vasarā Siguldas novada bibliotēka nodrošina grāmatu piegādi mājās ar īpašu velosipēdu.
Vieta, kur aug lasītāji
Kad 2021. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots jaunais Siguldas novads, Jeļena uzņēmās vadīt tā bibliotēku sistēmu. Tas bija viens no lielākajiem profesionālajiem izaicinājumiem viņas karjerā. Viņa uzsver, ka tieši pieredze mazajās pagastu bibliotēkās devusi izpratni par bibliotekāra darbu visos līmeņos un palīdz vadīt visu novada bibliotēku sistēmu. Lielākais izaicinājums, uzņemoties jaunos pienākumus, bija nodrošināt visu novada bibliotēku nepārtrauktu darbu, īpaši apstākļos, kad jāmeklē astoņi jauni darbinieki. Sākumā situāciju palīdzēja glābt Siguldas bibliotēkas kolēģes, kuras tobrīd strādāja arī citās novada bibliotēkās, kamēr tika meklēti jauni speciālisti.
Lai gan visā Latvijā bibliotekāru vidējais vecums kļūst arvien augstāks un atrast jaunus profesionāļus nav viegli, Siguldas novadā izdevās izveidot spēcīgu, radošu un profesionālu komandu. Sākotnēji bibliotekāra izglītība bija tikai divām jaunajām darbiniecēm, bet šodien to ieguvušas jau visas. Jeļena uzskata, ka tas apliecina kolēģu vēlmi mācīties un augt savā profesijā.
Viņasprāt, bibliotekāra darbā līdztekus izglītībai ļoti svarīga ir arī attieksme. “Ja cilvēks strādā savā kopienā, svarīgi, lai viņam rūp šī vieta un cilvēki, kas tajā dzīvo,” ir pārliecināta Jeļena. Tikpat būtiska ir arī vadītāja spēja uzklausīt un radīt pozitīvu mikroklimatu. Jeļena cenšas atrast laiku individuālām sarunām ar katru kolēģi, jo reizēm pietiek tikai izrunāties, lai rastos jauns spēks darbam. Līdzās ikmēneša sapulcēm viņa lielu nozīmi piešķir arī komandas saliedēšanai. Metodiskās dienas nav tikai darba jautājumu apspriešana – tajās kolēģes dodas iepazīt tuvāk kādu vietu turpat novadā, apmeklē kultūras pasākumus vai iepazīst citu bibliotēku pieredzi. Šādas kopīgas tikšanās palīdz iepazīt citai citu ārpus ikdienas darba un veido vienotu komandu.
Jeļena nepiekrīt apgalvojumam, ka mūsdienās bērni vairs nelasa. Viņasprāt, grāmatām vienkārši ir daudz vairāk konkurentu – telefoni, sociālie tīkli, datorspēles un mākslīgais intelekts –, taču digitālā vide nav grāmatu pretinieks, bet gan papildinājums. Galvenais ir bērnus nepiespiest lasīt, jo “katrai grāmatai ir savs lasītājs un katram lasītājam – sava grāmata”, ļaujot bērnam pašam izvēlēties grāmatu lasīšanai. Lasīšanas kultūra veidojas pakāpeniski – ģimenē, bērnudārzā, skolā un bibliotēkā, kur bērni ne tikai klausās stāstus, bet arī spēlē teātri, radoši darbojas un piedalās citās aktivitātēs. Vienlaikus mainās arī pati bibliotēka – tā kļuvusi par vietu, kur cilvēki var mācīties, strādāt attālināti, satikties vai vienkārši pavadīt laiku, bet laukos nereti tā ir arī vieta, kur saņemt palīdzību vai cilvēcīgu sarunu.
Lai gan bibliotēkas vadītāja darbā netrūkst dokumentu, iepirkumu un atskaišu, vislielāko gandarījumu Jeļenai sagādā brīži, kad bibliotēka kļūst par vietu, kur cilvēki vēlas atgriezties. Tāpēc lasīšanas ceļš Siguldā sākas jau no pašas dzimšanas. Kopš 2023. gada bibliotēkā sadarbībā ar kultūras centru “Siguldas devons” un Siguldas novada pašavldību tiek īstenots projekts “Grāmatas dāvinājums jaundzimušajiem”. Tā ietvaros katrs Siguldas novadā deklarētais mazulis saņem apsveikuma kartīti ar aicinājumu doties uz bibliotēku un saņemt savu pirmo grāmatu – vienu no dzejas bilžu sērijas “Bikibuks” izdevumiem –, kā arī bibliotekāru veidoto bukletu vecākiem par lasīšanas nozīmi. Projekts guvis lielu atsaucību: 2023. gadā grāmatiņas saņēma 80 ģimenes, 2024. gadā – 78 ģimenes, 2025. gadā – jau 144 ģimenes, bet šajā pusgadā– 68 ģimenes.
Jau vairākus gadus Siguldas novada bibliotēka Siguldas Jaunajā pilī rīko pasākumu “Izspēlē pasaku pilī”, kur bērni iepazīst grāmatu varoņus, klausās pasakas un piedalās rotaļās.
Kad bērni paaugas, viņus bibliotēkā sagaida “Mazuļu rīti”. Pirmie šādas aktivitātes ieviešanas mēģinājumi nebija visai veiksmīgi – vecāki nenāca, taču bibliotēkas komanda saprata, ka nevajag kaut ko radīt mākslīgi – vajag radīt vidi, kurā ģimenes jūtas ērti un vēlas tajā būt. Šodien bibliotēkas telpas regulāri piepilda mazuļi – vieni vēl rāpo pa paklāju un izzina vidi, citi šķirsta pirmās grāmatas vai klausās pasakas. Vēlāk bērni bibliotēku iepazīst, piedaloties lasīšanas veicināšanas programmā “La(p)sa”, kur grāmatu lasīšana savijas ar leļļu teātri, zīmēšanu, rakstīšanu un citām radošām aktivitātēm, iepazīstot augu un dzīvnieku pasauli, krāsas, kosmosu, ģeogrāfiju un latviešu tradīcijas. Taču pie pašiem mazākajiem bibliotēka dodas pati – programmas “Mazā La(p)sa” ietvaros Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāres ar īpaši sagatavotu koferīti apmeklē bērnudārzus, un bērni iepazīst grāmatas, klausās stāstus un rotaļājoties sper pirmos soļus lasīšanas pasaulē. Programmas vizuālo tēlu Lapsu radījusi māksliniece Una Leitāne, bet 2024. gadā visām vienpadsmit Siguldas novada bibliotēkām pēc šī vizuālā tēla tapa roku lelles, ko izgatavoja rokdarbniece Dace Kadiķe.
Tas pats princips tiek īstenots arī darbā ar jauniešiem – bibliotēkā viņiem ir izveidota īpaša vieta, kur mācīties, satikt draugus vai vienkārši pavadīt laiku. “Ja bērns vai jaunietis bibliotēkā jutīsies labi, viņš agrāk vai vēlāk pats paņems grāmatu,” ir pārliecināta Jeļena.
Bibliotēkas vadītāja novērojusi, ka iestādi arvien biežāk apmeklē tēti kopā ar bērniem. Ir bijis pat tāds interesants gadījums, kad kāds mazs zēns neatlaidīgi lūdzis vecākus aizvest viņu uz bibliotēku, lai varētu apskatīt grāmatu, ko bija iepazinis programmas “Mazā La(p)sa” nodarbības laikā bērnudārzā. Taču tētis, atnākot uz bibliotēku, secinājis, ka mājās viņam jau ir tāda pati grāmata par mašīnām, taču bērnam bija svarīgi paņemt grāmatu no bibliotēkas. Jeļenai īpaši aizkustinoši ir pēc dažiem gadiem bibliotēkā satikt bērnus, kuri reiz pēc savas pirmās grāmatas atvesti ratos, bet tagad tajā ienāk jau paši. Viņasprāt, tieši šādi mirkļi apliecina, ka bibliotēka bērniem kļuvusi par vietu, kur viņi vēlas atgriezties.
“La(p)sa” ir Siguldas novada bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programma pirmsskolas vecuma bērniem, kas ar stāstiem, sarunām un rotaļām rosina interesi par grāmatām.
Bibliotēka ārpus četrām sienām
Jeļena ir pārliecināta, ka bibliotekāram nevajadzētu tikai gaidīt, kad lasītājs ienāks pa durvīm, – bibliotēkai pašai jādodas pie cilvēkiem. Tāpēc gandrīz visās Siguldas novada bibliotēkās ir izveidotas āra lasītavas, kur ikviens var paņemt grāmatu un lasīt viņam ērtā vietā – parkā uz soliņa, pludmalē vai sabiedriskajā transportā. Āra lasītava pie Siguldas bibliotēkas, Štūres laukumā, tika atklāta 2024. gadā. Tur visas vasaras garumā notiek lasīšanas pasākumi, izglītojošas un radošas aktivitātes, aicinot gan bērnus, gan pieaugušos baudīt grāmatas dabā. Īpaši sirsnīgi esot vērot vecvecākus, kuri pēc bērnudārza kopā ar mazbērniem izvēlas grāmatas un vēl kādu laiku pavada āra lasītavā.
“Bibliotēkai ir svarīgi iziet ārpus savām sienām,” uzsver Jeļena, jo tieši tā grāmatas un lasīšana kļūst par dabisku cilvēka ikdienas sastāvdaļu.
Kas interesanti? Siguldas novada bibliotēka vasaras sezonā saviem lasītājiem piedāvā pakalpojumu “Velo bibliotēka” – videi draudzīgu grāmatu un citu izdevumu piegādi uz mājām ar īpašu grāmatu velosipēdu “Siguldieši lasa”. Pakalpojums “Velo bibliotēka” Siguldas pilsētas robežās pieejams jau sesto sezonu. Tas īpaši paredzēts senioriem un ģimenēm ar maziem bērniem, kā arī citiem iedzīvotājiem, kuriem nokļūšana līdz bibliotēkai ir apgrūtināta.
Viens no plaši apmeklētiem pasākumiem ir piedzīvojums Ziemassvētku laikā “Izspēlē pasaku pilī”, ko bibliotēka jau vairākus gadus rīko Siguldas Jaunajā pilī. Bērni tajā iepazīst grāmatu varoņus, klausās pasakas, skatās teātri un piedalās rotaļās, bet priekšā lasīšanā iesaistās arī sabiedrībā zināmi cilvēki. Lielu atsaucību guvis arī pērn pirmo reizi sarīkotais “Bibliobaisulis”. 31. oktobra pasākumā bērni lasīja, risināja uzdevumus, meklēja pavedienus un piedalījās detektīvspēlēs īpaši radītā noskaņā. To apmeklēja vairāk nekā 300 cilvēku! Jeļenai īpaši palikuši atmiņā divi pusaudži, kuri bibliotēkā ienākuši tikai paskatīties, bet drīz vien aizrāvās tik ļoti, ka pavadīja tur vairāk nekā stundu un zvanīja arī draugiem, aicinot pievienoties. Tāpēc šogad pasākums notiks atkal.
Jau otro gadu bibliotēkā norisinās latviešu sarunvalodas klubiņa nodarbības projekta “LiBri” (“Bibliotēku tilti: trešo valstu valstspiederīgo integrācijas un iekļaušanas veicināšana Eiropā, izmantojot bibliotēkas un vietējās partnerības”) ietvaros, veicinot iekļaujošu sabiedrību. Klubiņš tiek organizēts, lai palīdzētu tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā, pilnveidot sarunvalodas prasmes caur praktiskiem uzdevumiem, spēlēm un sarunām par ikdienā nozīmīgām tēmām. Visi bibliotēkas organizētie pasākumi ir bez maksas, lai tos varētu apmeklēt ikviena ģimene.
Lasīšanas veicināšanas pasākumā “Laiks lasīšanai” Siguldas novada bibliotēkas direktore Jeļena Ozoliņa aicina atklāt prieku, ko sniedz grāmatas.
Grāmatas, kas atrod savu lasītāju
Lai ikviens varētu atrast sev piemērotu lasāmvielu, bibliotēkas krājums tiek veidots, rūpīgi izvērtējot lasītāju pieprasījumu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta bērnu, pusaudžu un jauniešu literatūrai. Bibliotēka grāmatas pamatā iegādājas vienā eksemplārā, bet pieprasītākos izdevumus – divos, trijos vai pat četros, lai lasītājiem nebūtu ilgi jāgaida, īpaši Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas kolekcijas grāmatas, jo Siguldas novada bibliotēku lasītāji šajā lasīšanas veicināšanas programmā ik gadu piedalās ļoti aktīvi.
Runājot par bērnu literatūru, kurā skarti sarežģīti vai sabiedrībā pretrunīgi vērtēti temati, Jeļena uzsver vecāku līdzdalību. “Ir grāmatas, kuras nevajadzētu vienkārši novietot bērnu plauktā bez paskaidrojuma. Tās labāk lasīt kopā ar pieaugušo, kurš var palīdzēt saprast saturu un atbildēt uz jautājumiem. Mazs bērns vēl nespēj patstāvīgi izvērtēt visu izlasīto, tāpēc pieaugušajam jābūt līdzās,” uzskata bibliotēkas vadītāja.
Siguldas novadā veiksmīgi darbojas arī starpbibliotēku abonements. Ja vajadzīgā grāmata nav pieejama Siguldas novadā, vienmēr ir iespēja to pasūtīt no jebkurasLatvijas bibliotēkas, tai skaitā no Latvijas Nacionālas bibliotēkas.
Vaicāta, ar ko no pēdējos gados paveiktā Jeļena Ozoliņa lepojas visvairāk, viņa min vienotas Siguldas novada bibliotēku sistēmas izveidi, lasīšanas veicināšanas programmu attīstību un bibliotēku profesionālo izaugsmi starptautiskā līmenī. Par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem viņa uzskata dalību “Erasmus+” programmā. Lai gan pirmais projekts 2023. gadā finansējumu nesaņēma, jau gadu vēlāk bibliotēkai izdevās iegūt atbalstu mobilitātes projektam un pēc tam arī trīs gadu akreditāciju. Starptautiskā pieredze darbiniekiem devusi jaunas idejas, kontaktus un pārliecību par savu darbu, ko apliecina arī pēc pārbūves atklātā Lēdurgas bibliotēka, kuras plānošanā aktīvi iesaistījās bērnu konsultatīvās padomes bērni no Lēdurgas pirmsskolas izglītības iestādes.
No ārvalstu pieredzes Jeļenu īpaši iedvesmojusi Ļubļinas publiskā bibliotēka “Bioteka”, kur ik dienu notiek aktivitātes dažādām vecuma grupām, seniori ar robotu palīdzību apgūst tehnoloģijas, bet pasākumu veidošanā aktīvi iesaistās brīvprātīgie. Savukārt viņai iedvesmas vieta ir Helsinku Centrālā bibliotēka “Oodi”, kur līdzās lasīšanai var strādāt, mācīties, ierakstīt mūziku, izmantot 3D printerus, lāzergravēšanas iekārtas un šujmašīnas, kā arī darboties radošajās darbnīcās un virtuvē. Tieši šajā virzienā viņa vēlas attīstīt arī Siguldas novada bibliotēku – kā vietu, kur cilvēki ne tikai saņem pakalpojumus, bet paši iesaistās to veidošanā, stiprinot brīvprātīgo kustību, jauniešu līdzdalību un pārņemot Eiropas bibliotēku pieredzi medijpratības, mākslīgā intelekta un digitālo prasmju jomā.
Raugoties nākotnē, viens no Siguldas novada bibliotēkas galvenajiem mērķiem ir kļūt vēl pieejamākai ikvienam. Tuvāko gadu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta iekļaujošas vides veidošanai, lai ikviens bibliotēkā justos ērti. Jeļena ir pārliecināta, ka mūsdienu bibliotēka ir droša vieta mūžizglītībai, digitālo prasmju apguvei un kopienas saliedēšanai, tāpēc arvien plašāku vietu tās darbā ieņem arī mākslīgais intelekts. To izmanto izglītojošās nodarbībās, vienlaikus uzsverot, ka mākslīgā intelekta sniegtā informācija vienmēr ir jāpārbauda un jāvērtē kritiski.
Mākslīgā intelekta attīstības un spējas vizualizēt lasīto tekstu piemērs ir balādes “Tālavas taurētājs” vizualizācija; tas nākotnē var kalpot kā palīglīdzeklis lasīšanas veicināšanas pasākumos, taču Jeļena uzskata, ka tikpat svarīgi ir nezaudēt spēju pašiem iztēloties grāmatās aprakstīto pasauli un atrast līdzsvaru starp tehnoloģijām un cilvēka fantāziju. Lai šīs ieceres īstenošanai būtu piemērota vide, Jeļenas lielākais sapnis ir jauna Siguldas novada bibliotēkas ēka. Pašlaik bibliotēka darbojas nomātās telpās, kas aizvien pieaugošajam lasītāju skaitam kļūst par mazu. Taču pašvaldībā jau top jaunās ēkas projekta skice. Viņa cer, ka pēc desmit gadiem bibliotēkā būs plaša bērnu nodaļa, mūsdienīgas telpas jauniešiem, klusās lasītavas, individuālās darba vietas, telpas kultūras pasākumiem un radošajām darbnīcām.
Latviešu sarunvalodas klubiņš projekta “LiBri” ietvaros palīdz cilvēkiem, kam latviešu valoda nav dzimtā, drošāk sazināties ikdienā un veiksmīgāk iekļauties vietējā kopienā.
Bibliotēkas spēks ir cilvēki
Tikpat svarīgi cik bibliotēkas vide ir arī tās cilvēki. Jeļena uzsver, ka bibliotekāru darbs sen vairs neaprobežojas ar grāmatu izsniegšanu. Bibliotekāri palīdz apgūt digitālās prasmes, māca medijpratību, organizē mūžizglītības nodarbības un kultūras pasākumus. Tam nepieciešams gan mūsdienīgs tehniskais nodrošinājums, gan konkurētspējīgs atalgojums, kas profesijai palīdzētu piesaistīt jaunus speciālistus. Viņa pozitīvi vērtē jauno Bibliotēku likumu, kas skaidrāk definē bibliotēku lomu sabiedrībā, un augstu novērtē arī Siguldas novada pašvaldības atbalstu bibliotekāru profesionālajai pilnveidei.
Tomēr svarīgākā nav ne ēka, ne tehnoloģijas, bet cilvēki – gan tie, kas bibliotēkā strādā, gan tie, kas tajā ienāk. Lai bibliotēka būtu dzīva, atvērta un ikviens tajā justos gaidīts, izšķiroša ir cilvēciska attieksme. Tāpēc, viņasprāt, bibliotēkas labākā reklāma nav skaļas kampaņas vai reklāmas saukļi, bet gan apmeklētājs, kurš, bibliotēkā guvis pozitīvu pieredzi, aiziet mājās ar labām sajūtām un labprāt iesaka to citiem. Jeļena uzskata, ka tieši sirsnīga uzņemšana, atsaucīga attieksme un patīkama pieredze ir tas, kas mudina cilvēkus atgriezties un dalīties labās atsauksmēs ar līdzcilvēkiem. “Es ticu, ka bibliotēkas lielākā reklāma ir cilvēks, kurš no tās aiziet ar smaidu un vēlmi atgriezties,” ir pārliecināta bibliotēkas vadītāja.
Par to, cik nozīmīga var būt bibliotekāra attieksme, viņai visspilgtāk atgādina piedzīvojums no pirmajiem darba gadiem bibliotēkā.
“Kādu dienu bibliotēkā ienāca vīrietis, kurš cīnījās ar alkohola atkarību, un jautāja, kā kļūt par lasītāju. Atbildēju, ka jāatnāk ar pasi, tīrās drēbēs un skaidrā prātā. Pēc dažām nedēļām viņš tiešām atgriezās – sakopies, kārtīgi ģērbies un gatavs pierakstīties bibliotēkā.
Vīrietis sāka lasīt vēstures grāmatas un izlasīto saturu vienmēr pārrunāja ar mani. Lai gan ārpus bibliotēkas viņš bieži atgriezās pie ierastā dzīvesveida, bibliotēkā vienmēr ienāca sakopies un ar cieņu pret šo vietu. Šis stāsts man ļoti spilgti parādīja, ka bibliotēka var kļūt par vietu ikvienam, kur cilvēks gūst pašcieņu un pilnveido sevi,” pārdomās dalās Jeļena. Viņasprāt, bibliotēkas lielākais spēks nav tās plauktos, bet attiecībās, kas tajā veidojas starp cilvēkiem.
Lai gan bibliotekāra ikdiena paiet spraigā ritmā – organizējot pasākumus, projektus, tikšanās un veicot administratīvos darbus –, enerģiju un motivāciju darbam Jeļena atgūst dabā. Viņai patīk darboties dārzā, doties pastaigās gar jūru, vasaras nogalē sēņot, gatavot ēst un likt puzles – lielākā, ko viņa salikusi, sastāvējusi no 6000 gabaliņiem. Savukārt brīžos, kad ir nepieciešams padoms vai iedvesma, viņa zvana ilggadējai kolēģei Jolantai Borītei, ar kuru iepazinās 2012. gadā, sākot strādāt Jūdažu bibliotēkā. “Pietiek ar pusstundas sarunu, un es atkal jūtos uzlādēta,” pateicīga par šo draudzību ir Jeļena.
Bibliotēkas vadītāja ir pārliecināta, ka nav vienas grāmatas, ko vajadzētu izlasīt ikvienam. Katram cilvēkam un katram dzīves posmam ir sava grāmata, jo tas, ko uztveram divdesmit gadu vecumā, četrdesmit vai sešdesmit gados iegūst pavisam citu nozīmi. Tāpēc viņas novēlējums ir nezaudēt lasīšanas prieku, jo lasot cilvēks turpina augt, mācīties un iepazīt pasauli. Arī pati Jeļena jaunu lasāmvielu izvēlas pēc sajūtām. Ja nav skaidrs, kuru grāmatu ņemt nākamo, viņa vienkārši pastaigājas gar bibliotēkas plauktiem. “Es ticu, ka īstā grāmata pati mani atradīs,” viņa saka, jo šī sajūta līdz šim neesot pievīlusi.
Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīzes" redakcija.
#SIF_MAF2026
