Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora Rūdolfa Kalvāna izteikumiem Saeimas Publisko izdevumu komisijā, ka “skolas vadību komandu līmenī neprot tikt galā ar brīvību un autonomiju”, Guna Pudule aicina uz šo vērtējumu raudzīties daudz dziļāk. Viņas ieskatā šādi formulējumi neveicina sadarbību starp nozari un valsts pārvaldi, bet gan rada nevajadzīgu pretnostatījumu. Šo pārdomu komentāri arī izgaismo atšķirīgus akcentus, taču vienlaikus parāda kopīgu vajadzību — izglītības nozarē nepieciešama cieņpilna, godīga un dziļāka saruna par problēmu cēloņiem. Jo izglītības kvalitāti nevar uzlabot ar vainīgo meklēšanu vien. Tam vajadzīga sadarbība, uzticēšanās un gatavība risināt problēmas visos līmeņos.
Problēmas nav tikai autonomijas jautājums
Pudule savā sociālā tīkla Facebook kontā uzsver, ka izkritušo mācību stundu skaits nav stāsts tikai par skolas vai tās vadības spēju organizēt darbu. Skolu ikdienu ietekmē daudzi ārēji faktori, kurus publiskajās diskusijās nereti ignorē.
Viņa norāda, ka skolas ir pārslogotas ar dažādiem valsts un Eiropas fondu projektiem, kas tiek ieviesti līdztekus ikdienas mācību procesam. Daļa no tiem ir vērtīgi un papildina mācību saturu, tomēr to organizēšana bieži notiek uz stundu saraksta rēķina.
“Latvijas skolas soma”, STEM aktivitātes, pilsoniskās līdzdalības projekti un citi pasākumi, pēc direktores domām, nereti tiek īstenoti kā papildu slānis, nevis organiska sistēmas daļa. Finansējums ir jāapgūst, aktivitātes jānodrošina, bet laiks un cilvēkresursi tam bieži netiek pienācīgi izvērtēti.
Projekti rada papildu slodzi skolām
Kā piemēru Pudule min STEM projekta aktivitāšu organizēšanu vienai klasei. Lai gan skola godprātīgi piemeklē saturiski atbilstošu piedāvājumu, praktiski atrast laiku, kas netraucētu mācību stundām, ir ārkārtīgi sarežģīti.
Muzeju darba laiki ne vienmēr sakrīt ar skolas iespējām, viena klase ir jādala grupās, bet katrai grupai reizēm tiek piedāvāta cita tēma. Tas nozīmē papildu organizatorisku slogu, kas prasa daudz laika un enerģijas.
Direktore uzdod būtisku jautājumu: vai pirms jaunu projektu ieviešanas valstiskā līmenī vispār tiek pietiekami izvērtēti resursi — laiks, cilvēki, kapacitāte un nauda?
Skolotāju trūkums ir realitāte
Vēl viens būtisks iemesls izkritušajām stundām ir pedagogu trūkums. Pudule atzīmē, ka situācijās, kad saslimst konkrēta priekšmeta skolotājs, piemēram, bioloģijas skolotājs, skola ne vienmēr var nodrošināt kvalificētu aizvietotāju.
Tas nozīmē, ka stundas izkrīt nevis skolas autonomijas nepareizas izmantošanas dēļ, bet gan objektīvu personāla problēmu dēļ, kuras viena skola pati nevar atrisināt.
Skolēna izaugsme nav tikai tabulās izmērāma
Pudule arī aicina neuzlūkot izglītības kvalitāti tikai caur formāli sasniedzamajiem rezultātiem. Viņasprāt, daļa no pasākumiem, ekskursijām un kultūras aktivitātēm skolēnam dod ieguvumus, kurus nevar pilnībā ierakstīt standarta ailēs.
Tie var veidot empātiju, pilsonisko apziņu, piederības sajūtu valstij un kultūras izpratni. Direktore uzsver, ka arī tas ir nozīmīgs ieguldījums bērna attīstībā un sabiedrības nākotnē.
Nevis vainīgo meklēšana, bet kopīgs darbs
Guna Pudule aicina nepadarīt skolas un direktorus par kārtējiem grēkāžiem. Viņasprāt, pirms vērtēt atsevišķas problēmas, ir jāanalizē to cēloņi un jāmeklē risinājumi kopā — valstij, pašvaldībām un skolām.
Viņa uzsver, ka nozarē šobrīd vairāk par visu nepieciešama saruna par sistēmiskajiem iemesliem, nevis vienkāršoti spriedumi par to, ka skolas nespēj tikt galā ar tām piešķirto brīvību.
Ko par to saka komentētāji?
Komentētāja Inta Ozola pie direktores Facebook ieraksta norāda, ka Rūdolfa Kalvāna citāts, viņasprāt, ir izrauts no konteksta. Viņa atgādina, ka konkrētajā Saeimas sēdē runa bijusi arī par mācību priekšmetu integrāciju un gadījumiem, kad, integrējot priekšmetus, būtiski samazināts kopējais apgūstamo stundu skaits.
Ozolas ieskatā tas patiešām ir problemātiski, tomēr viņa uzsver, ka sēdē neesot meklēti vainīgie un direktori neesot padarīti par galvenajiem atbildīgajiem.
Savukārt Guna Pudule atbild, ka vēlas ticēt — runa tiešām nav par vainīgo meklēšanu. Vienlaikus viņa norāda, ka arī šādos gadījumos vispirms jāizprot iemesli, kāpēc konkrēti lēmumi skolās pieņemti, jo katras skolas situācija var būt atšķirīga.
Liene Voronenko savā komentārā uzsver, ka izglītības nozare ir maza kopiena, kurai pienācis laiks izkāpt ārpus savām pozīcijām un kopīgi sakārtot sistēmā valdošo haosu. Viņasprāt, nozarei nepieciešams sociālais izlīgums — spēja atvainoties, atzīt kļūdas un tās labot bērnu interesēs.
Savukārt Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis uzsver, ka mācību stunda ir neaizskarama un skolas darba organizācija ir pašas skolas autonomijas jautājums.
Viņaprāt, valsts un pašvaldību uzdevums ir radīt vidi, kurā skolotājs var kvalitatīvi strādāt, nevis noteikt, kā skolai organizēt darbu klasē. Skola pati lemj, vai un kā iesaistīties dažādos projektos, pasākumos un aktivitātēs mācību laikā.
