Populārākais jaundzimušo vārds Berlīnē, Briselē un Londonā ir Muhameds, un saskaņā ar oficiāliem tautas skaitīšanas datiem balto britu patlaban ir tikai 36,8% no Londonas iedzīvotāju skaita. Kā tas nākas, un cik bīstami tas ir?
Īsa vēsturiska uzziņa
Viens no globalizācijas tēviem Rihards Nikolauss fon Kudenhovs-Kalergi, sociāldemokrāts, austroungāru diplomāta un japāņu aristokrātes dēls, 1923. gadā grāmatā «Pan-Europa» aicināja uz Eiropu bez robežām, ar vienotu pasi un kopīgu valūtu, bet 1925. gadā grāmatā «Praktiskais ideālisms» izvirzīja teoriju par šķiru, rasu un tautību izzušanu, jo nākotnes cilvēki būšot «Eirāzijas nēģeri», bet «tautu daudzveidību» un «mūsdienu rases un šķiras» aizstāšot «indivīdu daudzveidība».
Viens no Eiropas Savienības tēviem Altjēro Spinelli, pārliecināts komunists kopš septiņpadsmit gadu vecuma, kas vēlāk par radikālismu izslēgts no partijas, savā programmatiskajā dokumentā «Par brīvu un vienotu Eiropu», sauktā arī par «Ventotenes manifestu», uzsvēra, ka «galvenais karu un postījumu cēlonis ir nacionālo valstu suverenitāte». Šis manifests kļuva par vienu no Eiropas integrācijas idejas stūrakmeņiem. Saskaņā ar to nacionālu valstu suverenitāte ir jālikvidē, taču ne uzreiz, bet soli pa solim, ar birokrātiskām metodēm, līdz process kļūst neatgriezenisks.
Kalergi vārdā ir nosaukta balva, ko piešķir par īpašiem nopelniem Eiropas apvienošanas un integrācijas procesā (to ir saņēmusi arī Vaira Vīķe-Freiberga), bet Spinelli vārdā ir nosaukta Eiropas Parlamenta Briseles kompleksa lielākā ēka.
Tagad Kalergi un Spinelli vīziju ciešā sadarbībā īsteno eirobirokrāti un globālisti, komunisti un islāmisti – fon der Leiena, Soross un Švābs, Guterrešs un Sančess, ājatollu režīms un tā sabiedrotie Putins un Sjī.
Pasaules Ekonomikas foruma mājaslapas sadaļā «Globālā agenda» 2018. gadā bija publicēts raksts «Astoņi nākotnes paredzējumi», kur sestajā paredzējumā teikts, ka tuvākajā laikā miljards cilvēku emigrēs uz Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Arī ANO mājaslapā tiek runāts par «bēgļu tiesībām un multikulturālismu». Bet starptautiskā džihādistu organizācija «Musulmaņu brālība», īstenojot savas ticības dibinātāja Muhameda pavēli, līdztekus teroristu paramilitāro grupējumu atbalstam jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem proponē arī saukli «Ballots not bullets», kas mudina pārņemt politisko varu, emigrējot un piedaloties vēlēšanās.
Kā tas izpaužas?
Tā pērn par Ņujorkas mēru tika ievēlēts Ugandā dzimušais musulmanis Zorans Mamdani, kas gan pats sevi dēvē par «demokrātisko sociālistu», taču pārstāv klaji komunistiskas idejas. Mamdani ir par atvērtām robežām, robežsardzes un policijas atcelšanu, cietumu likvidēšanu un noziedznieku amnestiju, par bezmaksas sabiedrisko transportu un veselības aprūpi, par īres maksu iesaldēšanu un par pašvaldības pārvaldītiem pārtikas veikaliem. Inaugurācijas runā viņš solīja «individuālisma vēsumu aizstāt ar kolektīvisma siltumu» un paziņoja, ka «miljardieriem nav jāpastāv». To, vai miljardierus mērs plāno ekspropriēt vai pielikt pie sienas, viņš neprecizēja. Un arī to, kas maksās par «bezmaksas» labumiem.
Līdzīgi procesi vērojami arī Eiropā. Pēdējo 30 gadu laikā Apvienotā Karaliste ir uzņēmusi vairāk imigrantu nekā visā Britu salu pastāvēšanas laikā kopā. Turklāt vairums ienācēju ir no trešās pasaules valstīm ar radikāli atšķirīgu mentalitāti un vērtību sistēmu.
Vai šādā situācijā nācija spēj saglabāt savu identitāti un kultūras tradīcijas? Kāda ir korelācija starp straujo noziedzības pieaugumu, īpaši izvarošanu grupā, un musulmaņu kopienu īpatsvaru? Cik bīstams ir šis demogrāfiskās aizstāšanas process? Un, ja tik draudīgas pārmaiņas ir skārušas Britāniju, vai tie paši spēki varētu pārveidot arī Ameriku?
Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, komentētājs un armijas veterāns Niks Freitass devās uz Apvienoto Karalisti, lai tiktos gan ar viedokļu līderiem, gan ar vienkāršiem iedzīvotājiem. Tā domnīcas «The Heritage Foundation» paspārnē tapa dokumentālā filma «Imigrācijas krīze, kas iznīcinās Rietumus», ko iesaku noskatīties katram, kam rūp mūsu tautas un valsts liktenis.
To, ka nelegālo imigrāciju var apturēt, apliecina Polija un Ungārija. Pirms diviem gadiem Polijas parlaments lēma un prezidents Andžejs Duda apstiprināja likumu, kas atbrīvo robežsargus, karavīrus un policistus no kriminālatbildības par šaujamieroču lietošanu noteiktos pašaizsardzības un valsts robežas aizstāvēšanas gadījumos.
Otrs spilgts piemērs ir ASV. Četros Baidena prezidentūras gados valstī tika ielaisti vairāk nekā 12 miljoni nelegālo imigrantu. Kopš 2025. gada jūnija ASV robežu nav šķērsojis neviens nelegālis. Un tas ir noticis nevis tāpēc, ka būtu lemts kāds jauns likums, bet gan tāpēc, ka tiek ievēroti spēkā esošie likumi. Tātad – ir cerība.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Pirmām kārtām to, ka mums beidzot ir jāsaprot: ne visas kultūras un tradīcijas ir līdzvērtīgas un savienojamas. Tradīcija, kas pieprasa piecgadīgu meitenīšu dzimumorgānu kropļošanu, ļauj izdot pie vīra desmitgadīgas meitenītes un pieļauj laulību starp asinsradiniekiem, tradīcija, kas atzīst, ka sieva par nepaklausību vīram ir sitama, bet par neuzticību – nomētājama akmeņiem, tradīcija, kas gejus liek pakārt vai nomest no daudzstāvu nama jumta, tradīcija, kas ne vien attaisno, bet pat pieprasa melus kā pretinieka apkrāpšanas veidu un draud ar nāvi ikvienam, kas šai tradīcijai nepieder vai grib to pamest, – šāda tradīcija nav un nevar būt savienojama ar tām vērtībām, kas liktas Rietumu civilizācijas pamatā. Nāves kults nav savienojams ar kultūru, kas ir veidojusies kā ceļš uz mūžīgo dzīvību.
Vai visi musulmaņi ir pedofili, izvarotāji un teroristi? Nē. Taču islāma rakstos un ticības dibinātāja Muhameda rīcībā ir iekodēts attaisnojums teroram, pedofilijai, daudzsievībai, vardarbībai pret sievieti un džihādam jeb karam pret «kāfiriem», proti, tiem, kas nav musulmaņi. Maniaki un teroristi ir starp ikvienas ticības pārstāvjiem, diemžēl arī starp tiem, kas sakās esam kristieši. Taču atšķirība ir tā, ka Rietumu kultūra šādus ekscesus nosoda, noziedznieki tiek aizturēti un tiesāti saskaņā ar likumu, kurpretim islāmisms svin ikviena «kāfira» nāvi.
Tas, kura sauklis ir «Allahu akbar» nekad no tīras sirds un laba prāta nedziedās «Dievs, svētī Latviju». Tāpēc attieksme pret imigrāciju ir vitāli svarīga. Nācija, kas nespēj nosargāt vērtības, kas liktas tās pastāvēšanas pamatā, gluži tāpat kā valsts, kas nespēj nosargāt savas robežas, pazūd no pasaules kartes. To vajadzētu atcerēties 3. oktobrī, dodoties pie vēlēšanu urnām. Kamēr nav par vēluPost scriptum
Kad Libāna 1943. gadā ieguva neatkarību, tā bija vienīgā kristiešu valsts Tuvajos Austrumos. Sešdesmitajos gados Libāna tika dēvēta par Austrumu pērli, bet tās galvaspilsēta Beirūta – par Austrumu Parīzi. Izcilas universitātes, izglītota un atvērta sabiedrība.
Bet tad Libāna sāka uzņemt arābus no Palestīnas. Kolīdz musulmaņu īpatsvars sasniedza 15%, viņi sāka slepkavot druzus un kristiešus, izcēlās pilsoņu karš, un tagad Libāna ir musulmaņu valsts, ko kontrolē Irānas, Ķīnas un Krievijas apmācītā un finansētā teroristu organizācija «Hizbollāh».
P.P.S. Filma "Imigrācijas krīze, kas iznīcinās Rietumus" (ar piebildi: ja neattapsimies, pirms nav pa vēlu) ir skatāma ŠEIT
Saistītie raksti:
"Barbari nav pie vārtiem – barbari ir jau pilsētā"
"Vai tiešām 250 000 balto britu meitenīšu?"
"Vai migrācija kļūst par ieroci karā pret Rietumu civilizāciju?"
