Rīkotājs virsseržants Arnolds Bahmanis stāsta, ka pirmssākums “Kāviem” ir laiks pirms 15 gadiem, kad viņš darbojies arī kā Jaunsardzes instruktors. Pārgājiens notiek maija pēdējās nedēļas nogalē jebkādos laika apstākļos. Pirms septiņiem gadiem jaunsargiem trasē pievienojās arī zemessargi. Arī šodien viņi ceļu mēro kopā, plecu pie pleca, lai gan katrai grupai ir pielāgota sava distance un vērtēšanas kritēriji. Jaunie zemessargi šajā pārbaudījumā iepazīst vienības darbības principus, savukārt pieredzējušie zemessargi nodod tālāk savas zināšanas un pieredzi.
Bahmanis norāda, pirms vairāk nekā desmit gadiem, pārņemot kājnieku rotu, viņa nodoms bija mācību procesu padarīt gan vērtīgu, gan aizraujošu:
“Līdzīgs koncepts ir tā saucamajos berešu gājienos, bet berete ir formastērpa sastāvdaļa, tāpēc es uz “Kāviem” skatos ar dziļāku jēgu. Pārgājiena nosaukumam ir arī simboliska nozīme. Latviešu mitoloģijā kāvi simbolizē karavīru garus un cīņu atspulgu debesīs – kā atgādinājumu par tiem, kuri bijuši gatavi aizstāvēt savu zemi. Šodien šo apņemšanos turpina zemessargi un karavīri, kuri izvēlējušies būt daļa no Latvijas aizsardzības.
Senlatviešu mitoloģijā kāvi, dažreiz saukti arī par karavīru dvēselēm, bija dabas parādība ziemeļblāzma, kurai tika piešķirta rituāla un mītiska nozīme. Sarkanie un zaļganie stari, kas pārvietojas un mainās, vizuāli atgādināja zobenus, šķēpus un karotājus, tāpēc tika uzskatīts, ka pēc nāves drosmīgu karavīru dvēseles turpina savas cīņas debesīs.
Tā kā kāvi nebija ikdienišķa parādība, to senlatvieši uztvēra kā ļoti nopietnu zīmi no augšas. Īpaši sarkana ziemeļblāzma tika uzskatīta par brīdinājumu par kādas nelaimes tuvošanos. Praktiskākā nozīmē kāvi ziemā liecināja par krasām laika apstākļu izmaiņām.
Man šis pasākums ir kā lakmusa papīrs, es kā rotas komandieris varu redzēt zemessargu darbu komandā – kurš ir līderis, kā notiek sastrādāšanās ar citiem, kā katrs izcīna cīņas pašam ar sevi. Pēc tā varu spriest, kurš varētu būt grupas komandieris, kuram laiks uz kaprāļa kursiem. Pārgājiens caurvīts ar dažādiem uzdevumiem.”
Virsseržantam vienmēr bijis svarīgi, lai rota būtu ne tikai taktiski kaujas spējīga, bet arī saliedēta kā ģimene: “Tikai uz tādiem kaujiniekiem, kuri jūtas piederīgi komandai un strādā ar augstāko atbildības sajūtu, krīzes brīdī var paļauties. Jaunie kolēģi, kuri nesen pievienojušies, šajā pārgājienā var pa īstam sagaršot rotas garu. Pieredzējušie zemessargi viņus pamāca un paņem savā paspārnē, tomēr savas iekšējās cīņas katram ir jāizcīna pašam.”
Šogad “Kāvi” virsseržantam Arnoldam Bahmanim ir īpaši nozīmīgi, jo viņš gatavojas atvaļināties no dienesta. Šajā pārbaudījumā kaldināta arī jaunā maiņa. Ar rotu kopā bija vada seržante kaprāle Dita Meļķe, kurai tiks uzticēts pārņemt rotas vadību.
Arnolds Bahmanis, atceroties laiku, kad pārņēma rotas vadību un vērtējot noieto ceļu, ir gandarīts:
“Ir izaudzināta paaudze, kuri tālāk iet gan militāro karjeru, gan uz kuriem var paļauties viss bataljons. Esmu iztestējis un veidojis rotas pašpietiekamību gan apgādes, gan instruktoru ziņā. Ir pamatīgi nostiprinātas medicīnas prasmes, kuras savulaik mūsu rota bataljonā virzīja, lai katrs zemessargs prastu sniegt palīdzību sev un tuvākajam kolēģim.”
Atskatoties uz noietajiem vairāk nekā 80 kilometriem, neraugoties uz nogurumu un tulznām, zemessargi pārgājienu vērtē atzinīgi, sakot, ka šis nav sprints, bet maratons, un jebkurš maratons prasa sagatavošanos – tas nozīmē iekļaut ikdienas fiziskās aktivitātes, kas palīdz ne tikai šādā pārgājienā, bet jebkurās apmācībās un uzdevumu izpildē.
Viena no vērtīgākajām sajūtām, pēc dalībnieku teiktā, ir sevis pārvarēšana, jo jebkurās grūtībās vispirms ir jāsakārto galva, tālāk jau ar saliedētu komandu var gāzt kalnus. Kā norāda zemessargi, grūtības ātri aizmirstas, bet paliek pārliecība par saviem spēkiem un lepnums par paveikto.
Fakts, ka zemessargi iet kopā ar jaunsargiem, parāda paaudžu pēctecību un valsts aizsardzības vērtības tiešā šādos pasākumos iegulst sirdī. Arī nākamgad “Kāvos” plecu pie pleca pilnā ekipējumā dosies zemessargi un jaunsargi, jo pārgājiens ir ne tikai distance, tā ir spēja visiem kopā turpināt ceļu līdz galam.
