Sabiedrības novecošanās visā Eiropā vairs nav tālas nākotnes prognoze, bet gan šodienas fakts. Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko norāda, ka senioru vecuma iedzīvotāju īpatsvars pie mums jau pārsniedzis 22 %, kamēr jauniešu ir gandrīz divreiz mazāk. Šādā situācijā senioru izglītošana un sociālā aktivizēšana kļūst par valstiski svarīgu uzdevumu, lai paildzinātu kvalitatīvas dzīves gadus un mazinātu slogu sociālajam un medicīnas budžetam. Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis informē, ka ministrija kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu šogad ir sākusi projektu konkursu “Atbalsts senioru skolu pasākumu īstenošanai”, lai visos reģionos nodrošinātu bezmaksas neformālās izglītības skolas senioriem no 65 gadu vecuma. Tomēr, lai šī sistēma darbotos ilgtermiņā, izšķirīga nozīme ir spēcīgai partnerībai starp valsti, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
Starpnozaru sadarbība
Agita Pleiko uzskata, ka sekmīgam darbam ir nepieciešama spēcīga starpministriju sadarbības platforma, vienlaikus neļaujot šai tēmai pazust starp ierēdņu kabinetiem, tāpēc Latvijā šo sistēmu ieteicams balstīt uz trim “valsts vaļiem”, proti, Labklājības ministrija kā procesa virsvadītājs, atbilstoši kompetencei piesaistot arī Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju, bet ikdienas darbs pamatā, gluži tāpat kā līdz šim, būtu uz nevalstisko organizāciju pleciem. Būtiska loma šajā modelī paredzēta arī pašvaldībām, kuru ieinteresētība un pretimnākšana ir izšķirīga, lai nodrošinātu senioru skolu ikdienas darbu. Jau tagad ir parakstīts sadarbības memorands senioru dzīves labklājības celšanai. Tajā ir iesaistītas sešas ministrijas, Valsts kanceleja un deviņas nevalstiskās organizācijas.
Šīs sadarbības pirmais praktiskais rezultāts ir jau minētais LM un Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) kopīgais projektu konkurss, kura mērķis ir valstiski atbalstīt senioru skolas un senioru universitātes. Imants Lipskis uzsver, ka tieši SIF kā praktiskais izpildītājs nodrošina šī konkursa administrēšanu un palīdz nodibināt neformālās izglītības skolas visos Latvijas reģionos. Savukārt Agita Pleiko uzskata, ka senioru skolu kustības atbalstam agrāk vai vēlāk būtu jānāk no valsts budžeta.
Kā vēl vienu būtisku partneri nākotnē Agita Pleiko saskata Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), jo nevalstiskajām organizācijām jau tagad ir sekmīgs sadarbības modelis, izmantojot NVA subsidētās darbavietas, kas ļauj algot speciālistus un pasniedzējus senioru apmācīšanai. Tāpat partnerībā ar NVA nākotnē varētu tikt veidotas speciālas valsts programmas uzņēmējiem, kas palīdzētu finansiāli aprīkot un pielāgot darba vietas tieši strādājošajiem senioriem.
Pašvaldības un NVO
Imants Lipskis norāda – lai palīdzētu jaunajām skolām sākt darbu, labklājības ministrs ir nosūtījis oficiālu aicinājumu visām Latvijas pašvaldībām bez maksas piedāvāt telpas, kas vakaros atbrīvojas skolu vai citu pašvaldības iestāžu ēkās. Ministrija to uzskata par ārkārtīgi būtisku atbalstu.
Šādu infrastruktūras partnerību par izšķirīgu dēvē arī Kuldīgas senioru skolas vadītāja Ruta Orlova, uzsverot, ka bez pašvaldības atvēlētajām telpām skolas darbība vispār nebūtu iespējama. Kuldīgas novadā sekmīgi darbojas modelis, kad pašvaldība sniedz arī nelielu finansiālu atbalstu biedrībām. Ruta Orlova uzsver, ka milzīga nozīme ir sadarbībai ar vietējiem inovāciju centriem un reģiona bibliotēkām, kuru telpās un tehnikas bāzē senioriem tiek nodrošinātas regulāras nodarbības un individuālas konsultācijas.
Savukārt Agita Pleiko norāda, ka mazākās kopienās tieši pašvaldību darbiniekiem ir svarīga loma vientuļo senioru uzrunāšanā un personīgā uzaicināšanā. Kad skola ir izveidota, tās iekšējā dzīve lielā mērā balstās uz pašu senioru brīvprātīgo darbu. Ruta Orlova stāsta, ka Kuldīgas skolā tieši senioru vidū tiek atrasti un piesaistīti lektori un nodarbību vadītāji – pensionēti pedagogi, valodnieki un mākslinieki, kuri paši arī administrē skolas darbu, protokolē sēdes un uzrauga ikdienas norises.
Mācību satura vadlīnijas un tēmu izvēle
Interesants risinājums atrasts senioru skolu satura vadlīniju izstrādei – tā uzticēta nozares profesionāļiem, nevis ierēdņiem. Agita Pleiko šādu risinājumu vērtē atzinīgi: “Labklājības ministrija izsludināja iepirkumu par mācību vadlīniju izveidi – par to, kā šīs senioru skolas valstī būtu jādarbina. Šajā iepirkumā uzvarēja mūsu Vidusdaugavas NVO centrs, un mēs pašlaik šīs vadlīnijas aktīvi izstrādājam. Ceram, ka pirms senioru mācību gada sākuma, kas ir 1. oktobris, darbs jau būs pabeigts un vadlīnijas būs pieejamas visām skolām. Šajās vadlīnijās jeb darbības koncepcijā būs noteiktas septiņas jomas, kuras ministrija, konsultējoties ar NVO, atzina par svarīgām senioriem. Tas, ko mēs patlaban darām, – mēs konkretizējam tēmas, lai piedāvātu vismaz desmit variantus katrā no šīm septiņām jomām. Tas nozīmē, ka katrs senioru skolas vadītājs varēs atvērt šo materiālu un pats salikt savu programmu atbilstoši tam, ko konkrētās senioru skolas cilvēki vēlas mācīties. LM šo uzskata par pilotprojektu, lai saprastu, kā senioru skolu darbību Latvijā izvērst jau organizēti un sistēmiski, nevis tikai sporādiski.”
Latvijas modelis starp franču un angļu pieredzi
Veidojot sadarbības un finansēšanas sistēmu Latvijā, par pamatu tiek ņemta citu Eiropas valstu ilggadējā prakse, un Agita Pleiko izceļ divus klasiskos senioru izglītošanas modeļus – franču un angļu. Latvija pašlaik veido savu unikālo abu sistēmu apvienojumu.
Franču modelis balstās uz tiešu sadarbību ar augstskolām un universitātēm, kur programmas ir pakļautas Izglītības ministrijai, un Agita Pleiko atgādina, ka šāda sistēma ir ļoti spēcīga Polijā, Čehijā un arī Igaunijā, kur tīkls darbojas Tartu Universitātes pārraudzībā. Šādā modelī, kā iepriekš norādīja Imants Lipskis, senioru universitātes ir ieguvušas augstu valstisku un akadēmisku prestižu, jo Čehijas un Polijas universitāšu pieredze rāda – senioru programmas ir tik pieprasītas, ka nespēj uzņemt visus gribētājus. Tomēr Agita Pleiko neslēpj bažas, ka, atdodot programmas tikai universitātēm, process var kļūt pārāk formāls un pazaudēt savu sociālo mērķi. “Man kā nevalstiskā sektora pārstāvei ir svarīgi, lai Latvijas sistēmā līdzās pastāvētu gan akadēmiskās mācību iestādes, gan lai nepazūd tas pienesums, ko jau šobrīd sniegušas un arī nākotnē ir gatavas sniegt Latvijas senioru skolas jeb universitātes, kuras vienmēr būs tuvāk senioriem. Mums ir pamatotas bažas, ka, nododot šo procesu tikai augstskolām, tas var kļūt pārāk formāls un pazaudēt savu sociālo mērķi. Galvenais uzdevums taču ir panākt, lai seniors būtu aktīvs un vajadzīgs sabiedrībā, lai viņš nemitīgi vingrinātu prātu un, attālinot vecuma vainas, nenonāktu aprūpes institūcijās, bet gan apgūtu jaunas prasmes un, iespējams, pat atgrieztos darba tirgū.”
Savukārt angļu modelis vairāk balstās uz nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgo pasniedzēju kustību. Agita Pleiko zina teikt, ka izteikts šāda modeļa piemērs ir Portugāle un tās nacionālais tīkls RUTIS, kur valsts ir oficiāli deleģējusi senioru skolu pārraudzību spēcīgai NVO apvienībai.
Agita Pleiko rezumē, ka Latvijas izvēlētais ceļš ir miksētais modelis, kurā, no vienas puses, valsts finansējums un pārraudzība ir LM un SIF rokās, kas izceļ sociālo un labklājības jomu, no otras puses, augstskolas tiek piesaistītas kā svarīgi satura partneri, kamēr NVO un pašvaldības saglabā to dzīvīgo, elastīgo un cilvēkam tuvo vidi, kas neļauj mācībām pārvērsties par sausu, formālu pasākumu.
Publikācija sagatavota ar Labklājības ministrijas ESF+ projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” finansiālu atbalstu sabiedrības informēšanai par senioru skolām
