Saeima ceturtdien, 1. oktobrī, pieņēmusi grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, mainot līdzšinējo kārtību, kā sabiedriskajos medijos tiek izmantotas mazākumtautību valodas.
Grozījumus sagatavojuši koalīcijas deputāti, un tie paredz atteikties no līdzšinējā obligātā pienākuma sabiedriskajiem medijiem veidot saturu mazākumtautību valodās. Turpmāk tā būs mediju tiesība, nevis pienākums.
Līdz šim likums paredzēja sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem pienākumu veidot raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās. Praksē visbiežāk tā bijusi krievu valoda.
Vienlaikus likumā jau bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz valodām, kas Latvijā uzskatāmas par pašpietiekamām. Satversmes tiesa iepriekš norādījusi, ka krievu valoda Latvijā ir pašpietiekama, tādēļ valstij nav īpaša pienākuma rūpēties par tās saglabāšanu un attīstību. Savukārt attiecībā uz citām mazākumtautību valodām šāds pienākums var saglabāties.
Pieņemtie grozījumi paredz, ka sabiedriskie mediji arī turpmāk varēs veidot saturu mazākumtautību valodās, izvērtējot tā nepieciešamību sabiedrības integrācijas un informēšanas vajadzībām. Īpaša uzmanība paredzēta mazākumtautībām, kuru valodas Latvijā nav pašpietiekamas.
Savukārt pašpietiekamās mazākumtautību valodās, tostarp krievu valodā, saturu paredzēts veidot tikai izņēmuma gadījumos. Tie varētu būt ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvoklis vai nepieciešamība atspēkot sabiedrībai bīstamu dezinformāciju.
Grozījumi arī ierobežo iespējas sabiedriskajos medijos veidot programmas svešvalodās, nosakot, ka citās valodās turpmāk varēs būt tikai daļa no radio un televīzijas programmu raidlaika.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka izmaiņu mērķis ir stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu un veicināt vienotu informatīvo telpu, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp sabiedrības informēšanas vajadzībām un valsts drošības interesēm.
Deputāti atbalstījuši arī priekšlikumu atteikties no plašākām iespējām veidot informāciju mazākumtautību valodās citos, likumā skaidri nenoteiktos gadījumos. Grozījumu atbalstītāju ieskatā tas novērš iespēju pārāk plaši interpretēt nosacījumus par krievu valodas satura iekļaušanu sabiedriskajos medijos.
Plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 2027. gada 1. maijā.
