Rimants Ziedonis dzimis 1962. gada 17. jūnijā Jēkabpilī, Imanta Ziedoņa un Ritmas Safonovas ģimenē. Jaunības gados viņš absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu, bet vēlāk pievērsās rakstniecībai, studējot žurnālistiku Latvijas Universitātē.
Savu literāro ceļu Ziedonis uzsāka 1986. gadā ar dzejas krājumu "Atvēzējies glāstam". Tomēr vēlāk viņš mērķtiecīgi pievērsās dokumentālajai prozai un eseju žanram, savos darbos nefiksējot izdomātus sižetus, bet gan dokumentējot reālo dzīvi un Latvijas cilvēku likteņstāstus. Lasītāju atzinību ieguvuši viņa īsprozas un stāstu krājumi "Dzīves pieredze un ziepju burbuļi" (1992) un "Pastaiga" (2016), kā arī dokumentālā proza – "Paradoksālā Latvija", "Austrumu robeža", "Jūras zemē Latvijā" un "Mežu zemē Latvijā". Īpaši nozīmīgs darbs ir 2013. gadā kopā ar tēvu izdotā grāmata "Leišmalīte", par kuru saņemta Egona Līva piemiņas balva "Krasta ļaudis".
Ilgus gadus rakstnieks aktīvi darbojās Latvijas presē, ieņemot redaktora un galvenā redaktora amatus tādos izdevumos kā žurnāls "Karogs", laikraksti "Rīgas Balss", "Neatkarīgā Rīta Avīze" un "Literatūra. Māksla. Mēs". Savas karjeras laikā viņš bijis arī uzticams vārda meistars valsts augstākajām amatpersonām, rakstot runas Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam. Viņš bija aktīvs arī sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.
