Vietējie iedzīvotāji jautā, kāpēc nepieciešams nozāģēt tik daudz koku, vai darbi saskaņoti ar sabiedrību un vai veloceliņu nevarēja izbūvēt, saudzējot vairāk zaļās teritorijas. Citi savukārt norāda, ka darbi ir saskaņoti un jaunais veloceliņš būs ieguvums gan gājējiem, gan riteņbraucējiem.

Sociālā tīkla “Facebook” grupā “Vecāķi” lietotājs Valērijs publicējis ierakstu, jautājot, kas notiek apkaimē un kurš saskaņojis koku izciršanu.

“Kas pie mums Vecāķos notiek? Kurš un ar ko saskaņoja meža izciršanu? Vai tas tika apspriests ar iedzīvotājiem?” viņš jautā.

Ieraksts izraisījis plašu diskusiju. Daļa komentētāju pauž satraukumu par izmaiņām apkārtējā vidē, savukārt citi mēģina skaidrot notiekošo.

Kāda iedzīvotāja norāda, ka konkrētajā teritorijā tiek turpināta veloceliņa izbūve, bet aiz dzelzceļa pārbrauktuves darbi notiek aizsargjoslā. Viņa apgalvo, ka atbildīgās institūcijas par darbiem ir informētas un tie ir saskaņoti.

“Stāvlaukumā novākta tikai neliela daļa koku, un stāvlaukums nav mežs. Savukārt aiz pārbrauktuves tā ir standarta josla gar dzelzceļu. Tālāk mežā neviens neko necirtīs,” raksta komentētāja.

Tomēr šis skaidrojums ne visus pārliecina.

“Vai tiešām nevarēja veloceliņu izbūvēt starp kokiem?”

Viens no biežākajiem jautājumiem diskusijā ir par to, vai jaunā veloceliņa izbūvei patiešām nepieciešams tik daudz koku upurēt.

“Kāda jēga no šīs aizsargjoslas, un kāpēc veloceliņam jānocērt tik daudz koku, ja var izveidot šauru taciņu, kā Liepājā gar jūras kāpām?” jautā kāda iedzīvotāja.

Cita komentētāja pauž sašutumu par koku ciršanu abās dzelzceļa pusēs un norāda, ka teritorijā redzējusi vēl daudzus ar krustiem atzīmētus kokus.

“Veloceliņa dēļ notiek tāda jauna meža izciršana. Turklāt kokus cērt arī dzelzceļa otrā pusē. Un tas vēl nav viss. Tur ir ļoti daudz koku, kas atzīmēti izciršanai,” viņa raksta.

Iedzīvotājus satrauc arī gar veloceļu izbūvētais žogs.

“Prasījām, lai vismaz žogu nebūvē tādu kā Ādažu novadā, bet ierēdņi teica, ka jāveido vienots stils,” norāda kāds komentētājs.

Savukārt citi jautā, vai žogs neapgrūtinās savvaļas dzīvnieku pārvietošanos.

“Vai tiešām nevarēja izveidot līkumotu veloceliņu starp vairāk nekā 50 gadus vecām priedēm? Vai tiešām šādi koki ir jāizcērt?” sašutumu pauž vēl kāda diskusijas dalībniece.

Citi priecājas par jauno veloceliņu

Ne visi komentētāji ir noskaņoti pret projektu. “Man prieks par veloceliņu un tā turpinājumu, jo pārvietojos ar velosipēdu. Iesaku visiem vairāk kustēties,” raksta kāda iedzīvotāja.

Daļa diskusijas dalībnieku arī norāda, ka, veicot saskaņotus darbus, ne vienmēr nepieciešama katra apkārtnes iedzīvotāja individuāla piekrišana.

Tomēr jānošķir būvdarbu tiesiskā saskaņošana no sabiedrības informēšanas un iesaistes. Tas, vai konkrētajā projektā bijusi nepieciešama publiskā apspriešana, atkarīgs no būvniecības un koku ciršanas regulējuma.

Ko par veloceliņa būvniecību informējusi pašvaldība?

Rīgas pašvaldība 2026. gada 20. augustā paziņoja, ka sāk Vecāķu–Carnikavas veloceļa Rīgas posma izbūvi.

Projekts paredz kopumā 1,781 kilometru jaunas veloinfrastruktūras izbūvi divās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēts izveidot 396 metrus garu un trīs metrus platu, apgaismotu gājēju un veloceļu no Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam “Vecāķi”.

Jaunais posms savienosies ar Ādažu novadā izbūvēto veloceļu Carnikavas virzienā. Tas būs arī daļa no starptautiskā velomaršruta “EuroVelo 13”.

Savukārt Ādažu novada pašvaldība jau iepriekš, skaidrojot sava veloceļa posma būvniecību, norādīja, ka projektēšanas laikā izvērtēti saglabājamie koki un ciršanai paredzēti tie, kuru saglabāšana nebūtu savienojama ar veloceļa un inženierkomunikāciju izbūvi.