Valsts pārvaldē kiberdrošības jomā ir bijuši arī gadiem nerisināti jautājumi, pēc ceturtdien notikušās Ministru kabineta rīcības apspriedes par kiberdrošības jautājumiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots.
Viņš norādīja, ka ceturtdien slēgtajā sēdē turpināta iepriekš sāktā jautājuma par kiberdrošību izskatīšana. Šajā sēdē uzklausīti visu ministriju ziņojumi par ministriju un to pārziņā esošo iestāžu kiberdrošības jautājumiem. "Tātad, kāds ir šābrīža reālais statuss, atbilstība kiberdrošības likuma normām un prasībām, kas ir izdarīts, kas jāizdara, kur ir neizdarītie mājasdarbi un attiecīgi kas ir nepieciešams, lai mēs visi šajā jomā justos drošāk," sacīja Avots.
Pēc viņa teiktā, ir vairākas lietas, kurām sekos tālāki darbi. Viena no tām ir saistīta ar kopīgu licenču iepirkšanu visai valsts pārvaldei. Tas ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas uzdevums, par kuru ministrijai jābūt skaidrībai apmēram mēneša laikā.
Tāpat esot vairāki uzdevumi, kas saistīti ar Eiropas fondu pārdalēm, lai novērstu būtiskas nepilnības atsevišķiem resursiem. Šis jautājums tikšot virzīts uz priekšu jau nākamnedēļ.
Vienlaikus Avots minēja, ka ir jāpārskata arī valsts federētā mākoņa finansēšanas modelis, kas vēsturiski finansēts no Eiropas fondiem. "Tas mums ir jāpadara ilgtspējīgāks, lai serveri vienmēr būtu jauni un atjaunoti," sacīja Avots.
Ceturtdienas sēdē uzmanība pievērsta arī jautājumam par cilvēkresursiem. "Skaidrs, ka tas ir specifisks prasmes. Šeit mums ir jāatgriežas pie lielākā valsts informācijas tehnoloģiju pārmaiņu stāsta par centralizāciju," teica Avots.
Tas, pēc viņa paustā, būtu viens no mehānismiem, kā sakoncentrēt kritiskos cilvēku resursus vienkopus, lai spētu nodrošināt kiberdrošības vajadzības.
Izglītības un zinātnes ministrija sēdē ziņojusi par jaunām mācību programmām, kuras īstenos Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte, lai sagatavoto vairāk to speciālistu, kuru šobrīd trūkst.
Avots atgādināja, ka ir plānots veidot pašvaldību IKT kompetences centru, kura darbības lauks būs arī jautājumi par pašvaldību kiberdrošības finansējumu. To kopējās reformas gaitā esot plānots palielināt.
Premjera parlamentārais sekretārs arī atzina, ka ikviena ministrija ir ar ļoti dažādu kiberdrošības saimniecības apjomu. Attiecīgi tās ministrijas, kurās šis saimniecības apjoms lielāks, izaicinājumi arī esot lielāki. Par kiberdrošību nedrīkst aizmirst tikai līdz brīdim, kad notiek kāds incidents, uzsvēra Avots.
Lūgts nosaukt, kā viņš definētu lielāko izaicinājumu valsts pārvaldē kiberdrošības jomā, Avots atzina, ka tā nav viena lieta. Jautājums esot par to, kā tas viss ticis finansēts un vai par to ir runāts. "Ir jautājumi, kas gadiem nav risināti," atzina Avots. Tāpat viņš atkārtoti kā svarīgu izcēla cilvēkresursu jautājumu.
LETA jau vēstīja, ka šogad 22. jūnijā AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) IT infrastruktūra piedzīvoja kiberuzbrukumu. Pēc uzbrukuma drošības apsvērumu dēļ tika atslēgtas un nebija pieejamas LVM uzturētās ārējās informācijas tehnoloģiju sistēmas - "LVM GEO", karšu pakalpojumu sistēma, kā arī medību lietotne "Mednis". Tāpat tika atslēgtas vairākas LVM iekšējās sistēmas, kas nodrošina uzņēmuma informācijas apmaiņu ar LVM pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmuma klientiem. Pēc šī incidenta Kulbergs uzdeva ministrijām izvērtēt kiberdrošības jautājumus tajās.
