Rindas sola mazināt gandrīz visi
Veselības aprūpē visizteiktāk izceļas partijas, kas vēlas mainīt sistēmas pārvaldību. APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) piedāvā reformēt kvotu sistēmu, ieviest vienotu pierakstu un valsts veselības apdrošināšanas modeli, kurā finansējums sekotu pacientam neatkarīgi no tā, vai ārstēšana saņemta valsts vai sertificētā privātā iestādē. Nacionālo veselības dienestu partija grib pārveidot par fondu ar ilgtermiņa finanšu plānošanu.
Arī PROGRESĪVIE sola vienotu pieraksta sistēmu, taču uzsver pacientu sakārtošanu rindā pēc klīniskās steidzamības un skaidrus gaidīšanas laikus.
“Jaunā VIENOTĪBA” (JV) piedāvā veselības finansējumu ne mazāku par 6% no IKP, Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu un vienotu pacientu portālu ar pierakstiem, atgādinājumiem un ārstniecības kvalitātes datiem. Programmā vienkopus minēta primārā aprūpe, ģimenes ārsti, slimnīcas, onkoloģija, sirds un asinsvadu slimības, psihiskā veselība, rehabilitācija, paliatīvā un hospisa aprūpe.
Arī ZZS mērķis ir veselībai novirzīt 6% no IKP, taču ZZS to paredz sasniegt līdz 2030. gadam. ZZS sola ikgadēju budžeta pieaugumu, atbilstošus tarifus ģimenes ārstiem, reģionālajām slimnīcām un universitāšu klīnikām, kā arī ārstniecības personāla pieejamības uzlabošanu.
“Mēs mainām noteikumus” piedāvā diezgan konkrētu valsts un privātās medicīnas sadarbības modeli. Ja valsts pakalpojumu nespētu sniegt medicīniski pamatotā termiņā, pacients varētu vērsties privātā iestādē, kurai valsts segtu noteiktā tarifa daļu.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (LPV) un SUVERĒNĀ VARA/APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI (SV/AJ) sistēmas pārvaldības modeli apraksta mazāk detalizēti, vairāk uzsverot finansējumu, personālu un pakalpojumu pieejamību. LPV sola palielināt medicīnas finansējumu un veselības nozares atalgojumu, mazināt rindas un īpaši pievērsties onkoloģijai, sirds un asinsvadu slimībām, diabētam un jauniešu psihiskajai veselībai. SV/AJ grib saglabāt slimnīcu tīkla pārklājumu un papildu finansējumu vispirms novirzīt medicīnas personāla algām, paredzot atbalstu par darbu reģionos.
Zāļu cenu mazināšanai – iepirkumi, griesti un nodokļi
Pieejamākas zāles ir vēl viens gandrīz universāls solījums, taču partijas piedāvā atšķirīgus rīkus.
AS zāļu cenas vēlas mazināt ar caurredzamiem iepirkumiem un apjoma līgumiem, pakāpeniski samazinot līdzmaksājumus bērniem, senioriem un hronisku slimību pacientiem. “Mēs mainām noteikumus” piedāvā kopīgus zāļu iepirkumus ar pārējām Baltijas valstīm, PROGRESĪVIE – noteikt gada līdzmaksājumu griestus kompensējamām zālēm.
ZZS sola turpināt zāļu cenu reformu, atcelt recepšu apkalpošanas maksu, samazināt PVN un paplašināt kompensējamo medikamentu grozu. LPV vēlas paplašināt valsts kompensēto zāļu pieejamību un paātrināt modernu terapiju ieviešanu, bet Nacionālā apvienība (NA) īpaši izceļ kompensācijas sistēmas uzlabošanu hronisku slimību pacientiem.
Visvairāk konkrētu pasākumu šajā jomā nosauc SV/AJ. Tā sola PVN visiem medikamentiem samazināt līdz 5%, noteikt zāļu cenu griestus, atcelt maksu par farmaceita pakalpojumu un nodrošināt medikamentu kompensāciju pilnā apjomā atbilstoši indikācijām. Diabēta pacientiem neatkarīgi no vecuma paredzēts kompensēt nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensorus un insulīna sūkņus.
Tieši profilakses un atsevišķām pacientu grupām paredzēto pasākumu sadaļās atrodamas vairākas partiju programmu “odziņas”.
PROGRESĪVIE sola centralizēti pārvaldīt skrīningu, to pielāgojot cilvēka ģenētiskajam riskam, un panākt valsts apmaksātu BRCA testēšanu. Programmā iekļauta arī agrīna palīdzība psihiskās veselības problēmu, atkarību, reto slimību un garā kovida gadījumos.
NA piedāvā programmu “Vesels mūžs” ar obligātām profilaktiskajām pārbaudēm un sola pilnībā valsts finansētu veselības aprūpi bērniem līdz 18 gadu vecumam.
JV atšķirīgais uzsvars ir profilakses un veselībpratības noteikšana par nacionālās drošības daļu. Programmā īpaši iekļauta bērnu agrīnās attīstības vajadzību noteikšana un nepieciešamā atbalsta sniegšana jeb BAASIK.
SV/AJ pensionāriem sola reizi gadā finansēt zobārstniecību par 150 eiro, bērniem – bezmaksas ortodontiju. Partija plāno arī pacientu ombudu, ambulatoro pediatru pieejamības palielināšanu un pēchospitalizācijas aprūpes organizēšanu sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem.
ZZS izceļ bērnu zobārstniecību, plašāku onkoloģisko un reto slimību ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī koordinētu atbalsta grozu smagu un reto slimību pacientiem, pārejot no bērnu uz pieaugušo aprūpes sistēmu.
Sociālajā politikā – konkrētas summas
Sociālajā jomā partijas var nosacīti sadalīt divās grupās. Vienas nosauc konkrētas pabalstu un atbalsta summas, otras vairāk runā par sistēmas pārkārtošanu, pakalpojumiem un sociālās apdrošināšanas principiem.
LPV sola 5000 eiro pabalstu par katru jaundzimušo, bērna kopšanas atvaļinājumu ieskaitīt darba stāžā un pilnībā valsts apmaksātu neauglības ārstēšanu. Tā paredz arī lielāku atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Mājokļu atbalstu ģimenēm partija iecerējusi finansēt no fonda, kurā līdzekļus iemaksātu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemošie investori.
Nacionālā apvienība sola bērna kopšanas pabalstu – 600 eiro – ar ikgadēju indeksāciju. Ģimenes valsts pabalsts būtu 100 eiro par vienu bērnu, 300 eiro par diviem un 600 eiro par trim vai vairāk bērniem. Par katru bērnu ģimenei paredzēts 15 000 eiro grants hipotekārā kredīta dzēšanai, bet studiju kredītu pēc pirmā bērna piedzimšanas dzēstu par 50%, pēc otrā – par 90%.
SV/AJ atbalsta summas sasaista ar minimālo algu. Minimālā pensija būtu puse no minimālās algas, bet ģimenes valsts pabalsts par katru bērnu – ceturtdaļa minimālās algas. Viens no vecākiem ar valsts atbalstu varētu palikt kopā ar bērnu līdz trijiem gadiem. Vecākiem, kuri audzina bērnu ar invaliditāti, tiktu piešķirtas tiesības pensionēties desmit gadus agrāk.
ZZS līdz 2030. gadam nosaka vairākus skaitliskus mērķus: 2000 eiro bērna piedzimšanas pabalstu, 1000 eiro vidējo pensiju un 1250 eiro minimālo algu. Partija sola arī pamatpensiju, pabalstu pielāgošanu inflācijai un vecāku pabalsta izmaksu pilnā apmērā arī strādājošajiem vecākiem.
AS konkrētas pabalstu summas nenosauc, bet piedāvā mājokļu grantus, valsts garantijas un īres programmas jaunajām un daudzbērnu ģimenēm. Vecākiem būtu ļauts strādāt bērna kopšanas laikā, nezaudējot bērna kopšanas pabalstu. Partija vēlas arī pensiju sistēmā atzīt bērnu audzināšanā ieguldīto un stiprināt vardarbības prevenciju, sociālos dienestus, palīdzību cietušajiem un intervences programmas varmākām. Paredzēts arī veicināt adopciju un audžuģimeņu skaita pieaugumu.
PROGRESĪVIE sola palielināt ģimenes valsts pabalstu, visvairāk palīdzot ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Partija paredz sociālās iemaksas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, mērķētu atbalstu viena vecāka ģimenēm, pabalstu piesaistīšanu ienākumu mediānai un minimālo ienākumu sliekšņu celšanu. Tā sola arī paplašināt palīdzību jauniešiem un jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, īrei un pirmajai iemaksai.
JV konkrētas ģimenes pabalstu summas programmā nenosauc. Tā piedāvā demogrāfijas politiku (grūtniecība, dzemdības, bērnu veselība, neauglības ārstēšana, vecāku psihiskā veselība, tēvu iesaiste, bērnu aprūpe) un darba un privātās dzīves līdzsvaru.
“Mēs mainām noteikumus” sociālo atbalstu vairāk attiecina uz nodokļiem un mājokli. Partija sola palielināt IIN atvieglojumu par katru bērnu apgādībā līdz 500 eiro mēnesī, pirmajam mājoklim jaunajos projektos noteikt 0% PVN un atcelt NĪN vienīgajam mājoklim.
Otrā pensiju līmeņa nauda – izņemt, mantot vai saglabāt
Pensiju politikā īpaši atšķiras partiju attieksme pret otrā līmeņa uzkrājumu.
LPV un SV/AJ sola ļaut cilvēkiem izņemt otrajā pensiju līmenī uzkrāto naudu. Abas arī apņemas necelt pensionēšanās vecumu.
“Mēs mainām noteikumus” uzsver, ka priekšlaicīgas izmaksas gadījumā valstij nebūtu jānosaka, kā cilvēks drīkst izmantot savu uzkrājumu. NA otrā līmeņa uzkrājumam piedāvā citu risinājumu – automātisku pārmantošanu ģimenē.
PROGRESĪVIE pensijas sola palielināt, straujāk ieviešot piemaksas par apdrošināšanas stāžu, ZZS paredz bāzes pensiju, bet AS vēlas pensiju sistēmu sasaistīt ar bērnu audzināšanā ieguldīto.
Zem svītras palikušo spilgtākās idejas
Zemāk reitingā esošo sarakstu programmās piedāvājumi nereti formulēti īsāk, tomēr arī tajās ir vairākas oriģinālas vai ļoti konkrētas ieceres.
“Saskaņas Centrs” piedāvā centralizētu valsts zāļu iepirkumu un valsts aptieku tīkla pilotprojektu. Tas sola ieviest 10% nodokli saldinātiem dzērieniem, ieņēmumus novirzot bērnu diabēta un aptaukošanās ārstēšanai. Jauno medicīnas speciālistu sagatavošanu apmaksātu valsts, nosakot pienākumu noteiktu laiku strādāt publiskajā veselības aprūpē. Sociālajā jomā paredzēts invaliditātes pabalstus palielināt par 25%, bērna piedzimšanas pabalstu – līdz 1000 eiro, bet pabalstu par otro bērnu – 5 reizes.
“Gobzema saraksts”sola daudzbērnu ģimenes atbrīvot no IIN, par bērna piedzimšanu maksāt vismaz 5000 eiro un par bērnu līdz diviem gadiem – 1000 eiro mēnesī. Ģimenēm ar vismaz 3 bērniem valsts un pašvaldību pakalpojumi būtu pieejami ārpus kārtas. Partija piedāvā arī automātisku sociālā atbalsta piešķiršanu bez iesniegumu rakstīšanas un pilnībā brīvprātīgu otro pensiju līmeni ar iespēju uzkrājumu izņemt.
“Austošā Saule Latvijai” sola ambulatoro pakalpojumu gaidīšanas laiku samazināt līdz 30 dienām, taču valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus paredz tikai Latvijas pilsoņiem. Dzimstības veicināšanai tā piedāvā piedzimšanas pabalstu triju vidējo algu apmērā, bērna kopšanas pabalstu minimālās algas apmērā par katru nepilngadīgo bērnu līdz brīdim, kad jaunākais sasniedz pusotra gada vecumu, un 20 000 eiro pensijas pirmā līmeņa kapitālu Latvijas pilsonei par katru bērnu.
JKP izceļ telemedicīnas attīstību reģionos, veselības mācības atjaunošanu skolās un personu ar invaliditāti asistenta pakalpojuma pārkārtošanu atbilstoši individuālajām vajadzībām. Tā sola arī mazināt pacientu līdzmaksājumus un uzlabot valsts apmaksātas bērnu zobārstniecības pieejamību.
“Latvijas attīstībai”vēlas paplašināt ārstēšanas un aprūpes saņemšanu mājās, ik gadu prognozējami palielināt kompensējamo zāļu budžetu un ātrāk iekļaut kompensācijas sistēmā jaunas, izmaksu ziņā efektīvas terapijas. Sociālajā daļā partija konkrētas summas nenosauc, akcentējot mājokļu pieejamību, darba un ģimenes dzīves savienošanu un prognozējamu sociālo atbalstu senioriem.
“Stabilitātei!”konkrētākais veselības piedāvājums ir 5% PVN recepšu medikamentiem. Pārējie solījumi – palielināt veselības finansējumu, samazināt rindas, stiprināt valsts medicīnu un sociālo aizsardzību pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm un cilvēkiem ar invaliditāti – programmā formulēti bez noteiktiem apmēriem vai ieviešanas mehānisma.
Solījumu ir tik daudz, un tie ir tik dažādi. Taču no CVK iesniegtajām programmām ne vienmēr ir saprotams, cik solītais maksās, kādā secībā tas tiks ieviests un no kādiem līdzekļiem finansēts. Tādēļ vēlētājam jāvērtē ne tikai solījuma pievilcība, bet arī tas, cik skaidra ir tā īstenošana.
