Zināja, ka reiz dzīvos Ādažos
Uz dzīvi Ādažu novadā Ričarda Greitāna ģimene pārcēlās pirms pieciem gadiem, bet saikne ar novadu viņam bijusi jau kopš bērnības – Ričarda brālēns ir jaunais Reģionālās basketbola līgas čempions Valters Briedis, tāpēc novadā viņš daudzkārt bija viesojies jau pirms tam. “Mēs vienmēr zinājām, ka vienā brīdī būsim šeit,” par pārcelšanos norāda Greitāns.
Divpadsmit gadus Ričards nomācījās Teikā, bet vēlāk pārcēlās uz Valmieru studēt informācijas tehnoloģijas, vienlaikus pārstāvot arī vietējo komandu Latvijas čempionātā. Vēlāk ādažnieks saprata, ka profesionālais basketbols nav viņa aicinājums, tomēr devās uz Itāliju, kur Neapolē spēlēja pusprofesionālā līmenī.
Jautāts, kāpēc devās uz Itāliju, Ričards vaļsirdīgi atzīst: “Lai gan jau studiju laikos biju prom no mājām, bija sajūta, ka gribu padzīvot tālāk no mājām. Tobrīd man Itālija likās kā dzīves plāns un sapnis, tāpēc caur aģentūru atradu komandu un divus gadus tur nospēlēju. Tagad saprotu, ka vislabāk ir mājās. Itāļi ir diezgan haotiski, viņi var treniņu sākt stundu vēlāk, nekā paredzēts, bet man patīk stabilitāte, plānošana. Dzīves pieredzei gan šis laiks bija ļoti vērtīgs.”
Vectēvs kā paraugs un iedvesmas avots
Ričards stāsta, ka savam priekam basketbolu turpinās spēlēt, tomēr ne profesionālā līmenī. “Basketbols man ļoti patīk, bet es apzinos, ka mans līmenis neatbilst tam, lai ar to pelnītu maizīti. Pilnīgi pieļauju, ka nākamajos gados es varētu uzspēlēt Ādažu komandā. Šogad ļoti sekoju līdzi Ādažu sniegumam līdz pat RBL čempionu titulam.”
Savulaik iedvesmas avots iepazīt basketbolu bijis vectēvs Ansis Troicis, kurš spēlējis ASK meistarkomandā. “Vectēvs man bija iedvesmas avots ne tikai basketbolā, viņš man iemācīja arī dzīves gudrības,” atklāj Ričards. “Mamma savulaik sava tēva ietekmē arī spēlēja basketbolu, bet tētis vienmēr bijis liels sporta entuziasts.”
Ričards pastāsta, ka savulaik basketbolā nav bijis ne garākais, ne ātrākais spēlētājs, tāpēc laika gaitā sevi daudz pilnveidojis. Savukārt vecāki centušies sniegt viņam iespēju apgūt daudzveidīgas prasmes, tāpēc Ričards ir nodarbojies gan ar vieglatlētiku, gan peldēšanu. Labus basketbola pamatus jaunietim ielicis leģendārais Imants Pļaviņš un Raivo Otersons.
No basketbola līdz triatlonam
“Mana draudzene jokojoties to sauc par ceturtdaļmūža krīzi, bet, ja nopietni, man tas ir jauns sportiskais izaicinājums pēc profesionālā basketbolista karjeras beigām,” lēmumu pievērsties triatlonam skaidro Ričards Greitāns.
Viņš gan atzīst, ka ir daudz nezināmā, tostarp treniņprocesā, kad, salīdzinot ar basketbola treniņiem, ir pilnīgi cita pasaule. Viņš labprāt uzklausa padomus, bet, lai veiksmīgāk sasniegtu iecerēto mērķi, plāno sazināties gan ar “Triatlona akadēmiju”, gan savu fiziskās sagatavotības treneri un fizioterapeitu, ar kuriem sadarbojies iepriekšējos gadus. Izaicinājumam, kuru pats Ričards dēvē par izkāpšanu no komforta zonas, viens konkrēts treneris gan nav plānots, savu treniņprocesu galvenokārt plānos un koordinēs viņš pats. Vismaz sākumposmā.
“Ironman 70.3” distancē sportistam ir jānopeld 1,9 kilometri, jānobrauc ar velo 90 kilometri un jānoskrien 21,1 kilometrs, kas kopā ir 113 kilometri jeb 70,3 jūdzes. Distance ir tieši puse no klasiskā pilnā “Ironman” triatlona (140,6 jūdzes jeb 226 kilometri), tāpēc to mēdz dēvēt arī par pusaironmenu. Gatavošanos “Ironman 70.3” Ričards jau ir sācis, veiksmīgi startējot pusmaratonā Rīgā, kur 21,1 kilometru garo distanci ādažnieks veica stundā, 40 minūtēs un 37 sekundēs (1.40:37), turklāt distances otrajā pusē pat kāpināja tempu.
Viņš atzīst, ka viegli nebija, taču ir ļoti apmierināts, jo noskrēja ātrāk, nekā bija iecerēts. Vienlaikus viņš norāda, ka iecere skriet pusmaratonu bija mazliet neprātīga, jo no Itālijas viņš atgriezies maija sākumā, bet sacensības bijušas jau pēc divām nedēļām. Gatavošanās sacensībām notikusi individuāli, savu lomu, iespējams, nospēlējusi arī basketbola sezonas laikā uzturētā sportiskā forma. “Rezultāts liecina, ka biju pienācīgi sagatavojies. Tas man bija patīkams pārsteigums,” piebilst ādažnieks.
Lielākais izaicinājums – riteņbraukšana
Ambiciozus mērķus Ričards pagaidām nevirza – galvenais uzdevums ir veiksmīgi sagatavoties un nostartēt, izvairoties no savainojumiem. “Varbūt ar laiku es sev uzstādīšu kādu mērķi laika ziņā, bet šobrīd primārais uzdevums ir finišs,” uzsver jaunais sportists.
“Riteņbraukšana man vispār ir jauna pasaule – tur es neesmu pat amatieris, bet iesācējs,” atzīst Ričards, neslēpjot, ka tieši riteņbraukšana varētu būt sarežģītākais etaps triatlonā.
“Pirms tam biju braucis varbūt 10–20 kilometrus ar kalnu riteni pa mežiem, bet nobraucu pirmos 50 kilometrus ar šosejas velo no Rīgas līdz Jūrmalai un sapratu – jāstrādā pie elpošanas, svarīgs ir arī ekipējums.”
Attiecībā uz fizisko sagatavotību Greitāns ilūzijas nelolo, uzsverot, ka būs cītīgi jātrenējas, tai skaitā tieši triatlonā, lai saprastu, kā viņa ķermenis spēj veikt visas trīs distances secīgi. Līdz rudenim viņam ir ieplānotas vairākas sacensības, kurās startēt, tostarp tradicionālais Vienības velobrauciens, kas notiks septembra sākumā. Savu sagatavotību viņš iecerējis pārbaudīt arī dažādās mazāka mēroga triatlona sacensībās.
Savu ceļu līdz triatlonam dokumentēs
Ričards gatavošanās posmu ir iecerējis dokumentēt, parādot savu ceļu līdz triatlonam īsos video materiālos, ko publicēs sociālajos tīklos. Viņš gan uzsver, ka tas būs neuzbāzīgs un nesamākslots saturs, kas varētu parādīties reizi nedēļā. “Man patīk digitālā vide, jo pats ar to nodarbojos ikdienā. Iemesls, kāpēc esmu nolēmis filmēt savu gatavošanos, ir vienkāršs – gribas padalīties ar citiem un veidot kvalitatīvu saturu, kas būtu interesants ne tikai sporta entuziastiem,” piebilst Ričards.
Viens no iemesliem, kāpēc Ričards apņēmies dokumentēt procesu, – lai noturētu motivāciju visā gatavošanās procesā, kā arī, iespējams, kādu iedvesmotu ar veselīgu dzīvesveidu, uzturēšanu labā sportiskā formā un mērķu sasniegšanu. Apzinoties, ka “Ironman 70.3” būs arī finansiāli apjomīgs projekts, ādažnieks jau piesaistījis un vēl plāno piesaistīt atbalstītājus, ko viņš pats dēvē par domubiedriem. Viņš ir atvērts dažādu veidu sadarbības piedāvājumiem no uzņēmējiem, kas gatavi atbalstīt viņa sapņa realizāciju.
Mentāli jūtas gatavs
Būtiska nozīme mērķa sasniegšanā ir arī mentālajai sagatavotībai, bet ādažnieks norāda, ka ar to visam vajadzētu būt kārtībā: “Domāju, ka ar mentālo sagatavotību esmu uz tu. Ir bijušas dažādas situācijas basketbolista karjerā, kad pirms spēles jāveic psiholoģiska sagatavošanās. Šogad Itālijas komandā biju līderis, kas arī ir devis zināmu rūdījumu. Šobrīd esmu ļoti motivēts savā ceļā uz mērķi. Pareizie cilvēki blakus un atbalsts – tā ir mana motivācija gan basketbola laukumā, gan dzīvē.”
Ričards Greitāns vēl nezina, kurās “Ironman 70.3” sacensībās viņš centīsies sasniegt savu mērķi, taču pieļauj, ka tās varētu būt Tallinā 2027. gada augusta beigās, kas nozīmē, ka viņam būs 14 mēneši laika pilnvērtīgi sagatavoties. “Tallina būtu vissasniedzamākā, taču neizslēdzu, ka tā varētu būt arī Polija vai Čehija. Sākotnēji apsvēru domu par Itāliju, taču jāņem vērā dažādi loģistikas izaicinājumi, tai skaitā riteņa pārvadāšana. Ir, ko padomāt.”
Sākotnēji Ričards plānojis izaicinājumu realizēt jau šogad, taču sapratis, ka tas būs neprāts – pārāk maz laika, lai kvalitatīvi sagatavotos:
“Tas būtu pārāk liels stress un slodze manam ķermenim un prātam. Nolēmu, ka optimāls sagatavošanās laiks būtu gads.”
Par “dzīvi pēc triatlona” vēl nedomā
“Uztveru šo kā jaunu, nezināmu un interesantu sākumu savā dzīvē,” atzīst Greitāns, nenoliedzot, ka pēc triatlona, iespējams, sevi mēģinās izaicināt arī citādāk. “Varbūt pēc triatlona mani aizraus kāda atsevišķa disciplīna, teiksim, skriešana vai riteņbraukšana, tomēr negribu skriet laikam pa priekšu. Tagad pats svarīgākais koncentrēties uz to, kas gaidāms, sagatavojoties tam, cik labi iespējams. Tikai pēc tam var plānot nākamos izaicinājumus. Skaidrs, ka sports jebkurā gadījumā paliks manā dzīvē arī pēc triatlona.”
